"Rail Baltica" trases plānošanā varēs integrēt iedzīvotāju intereses
"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, ka šādas darba grupas ir formāts, lai nodrošinātu konstruktīvu sadarbību un visu pušu iesaisti trases koridora tālākā izpētē. "Ir saprotams, ka iedzīvotāju vidū, kurus varētu skart trase, ir satraukums, jo šobrīd turpinām pētīt un nav lēmuma, kur tieši atradīsies 40-60 metrus platais dzelzceļa sliežu koridors. Tāpēc līdzdarbošanās turpmākā izpētes procesā, kura rezultātā tiks noteikta precīza trases atrašanās vieta, dos konkrētākas atbildes, kā plānojums veidojas, mazinot iedzīvotāju satraukumu," apgalvo Balgalis.
11.aprīlī "RB Latvija" eksperti piedalījās iedzīvotāju iniciētajā apspriedē Bauskas novadā un izteica priekšlikumu veidot darba grupu "Rail Baltica" trases plānojuma apspriešanai un izvērtēšanai šajā novadā. Pašvaldības ārkārtas sēdes laikā tika izveidota Latvijā pirmā pašvaldības un iedzīvotāju darba grupa 13 cilvēku sastāvā. Jaunizveidotā darba grupa piedalīsies sēdēs, kas saistītas ar "Rail Baltica" projekta tehniskās izpētes procesu, ietekmes uz vidi novērtējumu, lokālplānojuma izstrādi pašvaldības teritorijai, sniedzot viedokli pašvaldības deputātiem un gatavojot priekšlikumus atbildīgajām institūcijām.
Arī Daugmalē izveidojusies interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko Daugavas šķērsojumu. Pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi veidota darba grupa varētu tikt izveidota arī Salacgrīvā, kur tikšanās paredzēta 21.aprīlī.
Balgalis skaidro, ka ir iespējami divi pilsoniskās iniciatīvas veidi: ieinteresētās puses apvienojas un sadarbojas ar trases plānotājiem vai iedzīvotāji sadarbībā ar novadu pašvaldībām veido darba grupas.
"Latvijas sabiedrībā jau iesakņojies stereotips, ka viss jau ir izlemts un rīt pa manu sētu brauks traktori, kas būvēs dzelzceļu. Jāuzsver, ka esam uzrunājuši sabiedrību piecus gadus pirms "Rail Baltica" būvniecības sākuma: tas ir pietiekams laiks viedokļu, priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai, kā arī pārdomātu lēmumu pieņemšanai," uzskata Balgalis.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka 15.martā noslēdzās projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.
"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai.
Kopš pagājušā gada norit projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī kopā plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tika pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Uz sarakstu
