Raidījums: Darbā "Latvijas gāzē" iekārtojušies bijušie politiķi
Ekspolitiķi Vinets Veldre un Jānis Straume sākuši strādāt Aigara Kalvīša vadītajā "Latvijas gāzē", svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga". Iespējams, uzņēmumā plāno strādāt arī viens no vadošiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ekspertiem gāzes jautājumos - Enerģētikas departamenta Gāzes nodaļas vadītājs Jānis Eisaks.
Bijušais Ministru prezidents Kalvītis par "Latvijas gāzes" jauno valdes priekšsēdētāju kļuva šogad vasarā. Līdz ar to uzņēmumā plašas darba iespējas pavērušās Kalvīša kādreizējiem līdzgaitniekiem. Tagad tur strādā Kalvīša bijušais padomnieks Raimonds Lazdiņš. Viņš valdības māju savulaik bija spiests atstāt, jo izstrādāja pretrunīgos drošības likumu grozījumus, pret kuriem iestājās eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga un pret kuriem sabiedrība izteica viedokli referendumā. Arī no lidostas "Rīga" drošības departamenta direktora amata Lazdiņu noņēma, jo atklājās nesankcionēta darbinieku sarunu noklausīšanās, vēsta raidījums. "Latvijas gāzē" no oktobra strādā arī bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Viņa stratēģiskā uzņēmuma valdei un darbiniekiem sniedz juridiskus padomus.
Nesen "Latvijas gāzē" darbu sākuši arī divi bijušie politiķi. Kalvīša valdībā Veldre bija veselības ministrs un pārstāvēja Tautas partiju. Veldre pēc profesijas ir vetārsts. "Latvijas gāzē" viņš strādā par inženieri gāzapgādes departamentā. Veldres pārziņā ir debitoru jeb parādnieku jautājumi, ziņo "Nekā personīga"
Savukārt sporta kompleksa vadīšana monopoluzņēmumā jau aptuveni mēnesi uzticēta kādreizējam Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Bijušais tēvzemietis, balsu pirkšanas skandālā Jūrmalas mēra vēlēšanās noklausītajās sarunās saukts arī par Batjku, no politiskās skatuves ilgāku laiku bija prom. Līdz pagājušajās Saeimas vēlēšanās pieteica savu atgriešanos kopā ar Kalvīti, Ivaru Godmani un Aināru Šleseru partijā "Vienoti Latvijai". Jaundibinātais spēks ar politikas smagsvariem vēlēšanās neguva labus rezultātus. Straumem jaunajā amatā būs jāgādā, lai "Latvijas gāzes" darbinieki saglabātu labu fizisko formu.
"Latvijas gāze" nepieder valstij, bet gan to kontrolē Krievijas "Gazprom", Jura Savicka vadītā "ITERA Latvija" un pagaidām vēl arī Vācijas kompānija "E.ON Ruhrgas". To, cik 440 000 lietotāju maksā par gāzi un tarifu aprēķinu pamatotību vērtē neatkarīga valsts institūcija - SPRK. Iestādes Enerģētikas departamenta Gāzes nodaļas vadītājs Eisaks nolēmis pamest darbu valsts institūcijā un pēc "Nekā personīga" rīcībā esošām neoficiālām ziņām, viņš no nākamā mēneša vidus plāno sākt strādāt uzņēmumā "Latvijas gāze".
SPRK Komunikāciju nodaļas vadītāja Inese Krūmiņa informēja, ka Eisaks strādāja 13 gadus un ir uzkrājis lielu pieredzi. "Man grūti komentēt, kāpēc viņš ir izvēlējies atstāt darbu regulatorā," norāda Krūmiņa.
Eisaks pārstāvējis Latvijas valsti gan sarunās ar "Latvijas gāzi", piemēram, par Inčukalna gāzes krātuves modernizāciju, gan rakstījis likumus un saskaņojis ar kolēģiem Eiropā. Viņa tiešā atbildībā atradās visi ar dabas gāzes nozari saistītie jautājumi - sākot ar tarifu aprēķināšanas metodiku, beidzot ar regulatora pārstāvēšanu dažādās starptautiskās organizācijās. Atšķirībā no regulatora padomes locekļiem, kuri divus gadus nevar strādāt uzņēmumos, par kuriem iepriekš lemts, Eisakam šādu aizliegumu nav.
Eisaks raidījumam norādījis, ka pamest regulatoru nolēmis dēļ aizvien pieaugošā politiskā spiediena. Viņš raidījumam neatklāja, kur plāno strādāt pēc SPRK pamešanas, kā arī nekomentēja iespējamību strādāt "Latvijas gāzē".
Ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola (ZZS) pieredzējuša regulatora darbinieka iespējamu aiziešanu strādāt "Latvijas gāzes" labā sauc par bīstamu tendenci. Tas liek uzdot jautājumu, cik godprātīgi regulators izstrādājis noteikumus, kas gāzi ļautu piegādāt no alternatīviem avotiem un, cik aktīvi tas aizstāvēs valsts intereses tiesvedības procesā ar "Latvijas gāzi".
"Līdz šim mēs tikai nojautām, cik liela ir "Latvijas gāzes" lobija ietekmes zona - tāds viņu draugu "astoņkājis", tad šis ir tas brīdis, kad tās mūsu nojautas izgaismojas. Mēs redzam, ka iespējams šie cilvēki arī iepriekš atbalstījuši nevis Latvijas valsts intereses, bet "Latvijas Gāzes" intereses," raidījumam teica ministre.
Ekonomikas ministre aicina drošības iestādes rūpīgi sekot, vai bijušie valsts darbinieki dienestā gūto informāciju neizmanto ļaunprātīgi un nepārkāpj konfidencialitātes aizliegumu. Tieši šobrīd notiek gāzes tirgus atvēršanas process un "Latvijas gāze" nekautrējas izmantot savu lobiju gan Saeimā, gan citur, lai to aizkavētu.
Uz sarakstu