"KVV Liepājas metalurga" vadība vēlas tikties ar valsts amatpersonām

Valdības sēdē "KVV Liepājas metalurga" vadība nebija aicināta piedalīties, tādēļ uzņēmums vēl nav saņēmis oficiālu informāciju par valdības lemto.

Kā ziņots, lai valsts piekristu AS "KVV Liepājas metalurgs" kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai - 18.janvārim.

Āboliņš atteicās minēt konkrētu summu, kāda uzņēmuma māteskompānijai jāiegulda "KVV Liepājas metalurgā". Viņš norādīja, ka šī summa ir paredzēta uzņēmuma biznesa plānā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. "Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu," teica Straujuma.

Straujuma atgādināja, ka metalurģijas nozarē visā Eiropā patlaban ir problēmas un tāpēc valsts izrādot zināmu pretimnākšanu.

"Uzņēmumam jāparāda skaidra apņemšanās, ka investīcijas tiks realizētas," sacīja Straujuma. Jautāta, cik lielas investīcijas uzņēmumam ir jāveic, Straujuma summu nenosauca, norādot, ka tā ir paredzēta biznesa plānā un ir uzņēmuma komercnoslēpums.

Jautāta, vai uzņēmumam ir jāsaņem kādas Latvijas bankas garantija, vai arī derēs kādas Ukrainas bankas vai citas Eiropas valsts bankas garantija, Straujuma sacīja, ka bankas garantijai jābūt tādai, kas nepasliktina uzņēmuma esošo situāciju.

Tāpat Straujuma norādīja, ka Valsts kase regulāri apmainās ar informāciju ar citiem "KVV Liepājas metalurga" kreditoriem - "SEB banku" un banku "Citadele", taču valsts nosacījumus izvirza tikai attiecībā uz to parāda daļu, kas attiecas uz valsti.

"Ja mēs atliekam maksājumu, tad valstij ir jāsaņem garantijas, ka nezaudējam savu naudu," uzsvēra Straujuma.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes sacīja, ka valstij ir visai ierobežotas iespējas samazināt "KVV Liepājas metalurga" maksājumus par elektroenerģiju. Patlaban uzņēmumam jau ir bijušas pārrunas ar "Latvenergo" par iespēju piemērot nakts tarifus, lai aprīlī varētu atsākt plānoto tērauda kausēšanu.

"Tāpat uzņēmums ir informēts, ka noteikumi par valsts plānoto atbalstu elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) samazināšanā lielajiem ražotājiem vēl joprojām atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā," piebilda Reizniece-Ozola.

Kā ziņots, valdība šodien izskatīja "KVV Liepājas metalurga" lūgumu atlikt maksājumu Valsts kasei. Uzņēmums iesniedza valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori.

AS "KVV Liepājas metalurgs" pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka "KVV Liepājas metalurgs" noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei. Rūpnīca lūgusi atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. "Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem," sacīja Talanovs.

Viņš pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju un Valsts kasi tiks panākts kompromiss. Talanovs uzsvēra, ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. "Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu," sacīja Talanovs.

"KVV Liepājas metalurga" velmēšanas cehs no 7.janvāra atsācis darbu ar iepriekšējo jaudu - aptuveni 25 000 tonnu produkcijas mēnesī. Lai nodrošinātu šādu ražošanas apjomu, velmētava strādās 24 stundu darba režīmā.

"KVV Liepājas metalurgs" aizvadītā gada pēdējās dienās un šī gada sākumā uz laiku bija pārtraucis ražošanu. Uzņēmumā bija remonta un brīvdienu pārtraukums.

Savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums "Liepājas metalurgs", ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group", pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu atsāka pagājušā gada februārī.

Liepājas tiesa 5.janvārī noraidīja SIA "Elme Messer Metalurgs" pieteikumu par "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēju. "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums, jo uzņēmums esot maksātspējīgs.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

Uz sarakstu