Banner 980x90

"Graanul Invest" pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
​Igaunijas uzņēmums "Graanul Invest", kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja "Latgran" nonākšana "Graanul Invest" grupā.

"Graanul Invest" ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. "Graanul Invest" galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Grupa pērn gandrīz dubultoja ražošanas apmēru un gada laikā saražoja 1,6 miljonus tonnu kokskaidu granulu. Ražošanas palielinājums ir saistīts ar "Latgran" iegādi, kas grupas ražošanas apmēru palielināja par 322 tūkstošiem tonnu, kā arī grupa savu ražotņu jaudu kāpināja par 387 tūkstošiem tonnu jeb 45%. Izlaides pieaugums ir saistāms ar 2014.gadā ekspluatācijā nodoto "Osula Graanul" rūpnīcu un ražošanas jaudu palielinājumu Helmes, Launkalnes un Inčukalna rūpnīcā.

Kopumā 2015.gadā koka granulu ražošana Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pieauga par 2,6-2,7 miljoniem tonnu. Vietējais patēriņš saglabājās vājš un vairāk nekā 95% no saražotā tika eksportēts.

Nav gaidāms, ka tuvāko gadu laikā varētu pieaugt koka granulu patēriņš, jo tirgū parādās maz lielo patērētāju un maziem patērētājiem nav ekonomiski izdevīgi investēt koka granulu kurināmā risinājumos.

Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Lielbritānijā, ir vērojama aktivitāte jaunu atbalsta mehānismu ieviešanā, kas varētu granulu patēriņu palielināt, sākot no 2018.gada.

"Graanul Invest" četrās koģenerācijas stacijās pērn saražoja 514 gigavatstundas (GWh) siltumenerģijas un 176 GWh elektroenerģijas. Siltumenerģija tiek izmantota izejmateriāla kaltēšanai granulu ražotnē, bet elektroenerģija tika pārdota elektrības tīkliem Latvijā un patērēta granulu ražotnē Igaunijā.

Grupā vidēji pērn strādāja 327 cilvēki pretstatā 253 darbiniekiem 2014.gadā. No visiem grupas darbiniekiem Igaunijā vidēji strādāja 160 cilvēku, bet pārējo darbavietas bija ārpus Igaunijas. Algu izmaksas pieauga no 4,9 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 7,5 miljoniem eiro pērn.

"Graanul Invest" īpašnieki ir Rauls Kirjanens un Anderss Andersons.

Šogad kompānija sagaida ieņēmumu kāpumu līdz 317,1 miljonam eiro. Ražošanas apmēra pieaugums tiek prognozēts no 1,6 miljoniem līdz 2,1 miljonam tonnu, bet darbinieku skaits palielināsies no 327 līdz 400 cilvēkiem.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)