Pusgada laikā Konkurences padome brīdina 15 uzņēmumus
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo KP, vairums brīdinājumu ir izteikti publisko iepirkumu pretendentiem, apliecinot, ka iepirkumi Latvijā ir konkurences kropļojumu riskam visvairāk pakļautā joma.
Brīdinājumus, neuzsākot pārkāpuma lietas izmeklēšanu, KP izsaka, ja iespējamais pārkāpums ir salīdzinoši neliels, uzņēmums apņemas to neatkārtot, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu. Šādi, saskaņā ar iestādes lietu prioritizācijas stratēģiju, KP var koncentrēt iestādes resursus tādu pārkāpumu izmeklēšanai un novēršanai, kas skar lielākās sabiedrības daļas intereses un var ietekmēt plašu tirgus dalībnieku loku.
Pēc aktīvas iepirkumu rīkotāju informēšanas par iespējām atpazīt pretendentu karteļus, KP saņem arvien vairāk iepirkumu rīkotāju iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem. Konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana parasti ir sarežģīts process, kas var ilgt pat divus gadus, turklāt vairumam sodošo lēmumu seko vismaz tikpat ilga tiesvedība. Tāpēc ir būtiski, ka mazsvarīgu pārkāpumu gadījumā iestādei šāda izmeklēšana nav jāveic. Vienlaikus arī katram mazāk svarīgajam gadījumam tiek pievērsta uzmanību, aicinot iesaistītos uzņēmumu uz pārrunām, izsakot brīdinājumus un skaidrojot, kā darboties atbilstoši likuma prasībām.
Kritēriji, pēc kuriem iestāde lemj, vai par iespējamo pārkāpumu jāierosina lieta, noteikti iestādes Lietu prioritizācijas stratēģijā. Parasti brīdinājums tiek izteikts, ja aizdomas skar ļoti nelielus uzņēmumus un mazus iepirkumus, turklāt nav pamata uzskatīt, ka uzņēmums šādi rīkojas regulāri. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem, un, ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāktu KP redzeslokā saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, tie tiktu izmeklēti kā pārkāpuma lieta.
Pirmo reizi brīdināšanas metodi KP izmantoja 2013.gadā, savukārt 2014.gadā brīdinājumi kopumā tika izteikti septiņiem uzņēmumiem.
Uz sarakstu
