Psihologi vērš Saeimas uzmanību uz būtiskiem Psihologu likuma projekta trūkumiem

Pret likumprojektu parakstījušies vairāk nekā 230 psihologi.
Caics norādīja, ka topošajā likumprojektā ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Pretēji paredzētajam mērķim likumprojekts neveicina psihologu pakalpojumu kvalitāti un nesakārto nozari, bet tā vietā rada nopietnas problēmas nozares turpmākai attīstībai un psihologu pakalpojumu pieejamībai, uzskata arodbiedrība.
Latvijas Psihologu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Caics uzskata, ka likumprojekts un plānotie Ministru kabineta noteikumi paredz nesamērīgas finansiālas prasības, kuras daudzi psihologi nespēs izpildīt. "Lai gan valsts nodeva par sertifikātu nebūs liela, kopējā naudas summa par obligātajām supervīzijām un kvalifikācijas celšanu būs nesamērīgi liela - jārēķinās ar 700 līdz 1200 eiro papildus ikgadējiem maksājumiem", norāda J.Caics. Viņš vērš uzmanību, ka to nevarēs izpildīt psihologi, "kas uz rokas saņem tikai 400 eiro".
"Psihologiem plāno izvirzīt ne vien nesamērīgas finansiālas prasības, bet arī nesamērīgas un citām Eiropas valstīm pretējas profesionālās prasības" uzsver Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas priekšsēdētāja Evelīna Mūze. "Papildu eksāmens pēc maģistra grāda iegūšanas, aizliegums praktizēt bez sertifikāta, psihologu piespiedu sadalīšana pa jomām, kas turklāt nav pietiekami pamatotas, - tas viss neatbilst nevienai Eiropas valstij", apgalvo Mūze.
Atklātajā vēstulē psihologi norāda, ka iebilst pret piespiedu sertifikāciju un sadalīšanu pa jomām. Psihologi uzskata, ka pakalpojumu saņēmējus var aizstāvēt, ieviešot psihologu reģistru un efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu. Savukārt piespiedu sertifikācija un normatīvajos aktos noteiktās prasības radot bažas par šauras grupas ekonomiskām interesēm.
Kā norādīja arodbiedrības pārstāvis, paraksti vēstulei tika savākti pāris dienu laikā, turklāt pret likumprojektu plānojot parakstīties vēl vairāki desmiti psihologu.
A.Caics stāstīja, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskata deputātu un ministriju iesniegtos priekšlikumus likumprojektam. Kopumā otrajam lasījumam iesniegti 70 priekšlikumi, tomēr komisija neplānojot skatīt arodbiedrības un profesionālo organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuru skaits ir vēl lielāks.