Promocijas padome nevērtēs iespējamo plaģiātu Millera disertācijā
Izskatot Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektora Indriķa Muižnieka vēstuli ar lūgumu vērtēt izskanējušos pieņēmumus par iespējamu plaģiātu filoloģijas doktora Jura Millera disertācijā, Promocijas padome nolēma to nevērtēt.Kā aģentūra LETA uzzināja LU, Promocijas padome iespējamo plaģiātu nevērtēja un "tas tai nebūtu jādara".
Promocijas padome norādīja, ka līdz šim ievērota procedūra, kas saistīta ar darba aizstāvēšanu, un Promocijas padomes pienākumos neietilpst reaģēt uz plašsaziņas līdzekļos izteiktiem viedokļiem. Līdz ar to uzsvērts, ka viedokļi par to var izskanēt dažādi un daudzviet, taču nav bijusi apelācijas prasība.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka grāda piešķiršanu var apstrīdēt mēneša laikā. Vēlāk Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
"Šī Muižnieka vēstule padomei bija drīzāk kā aicinājums tai vēlreiz pārrunāt savu lēmumu, un izvērtēt kā reaģēt uz šo izskanējušo viedokli, jo juridiskas tiesības, piemēram, anulēt grādu padomei nav," skaidroja LU.
Kā ziņots, reaģējot uz antropologa Klāva Sedlenieka aizdomām par plaģiātu Millera disertācijā Muižnieks vērsās pie Promocijas padomes ar lūgumu vērtēt šo gadījumu.
Līdz šim ar aizdomām par plaģiātu Millera disertācijā pie Akadēmiskās ētikas komisijas neviens nav vērsies, turklāt LU uzsvēra, ka šī komisija šāda veida jautājumus nerisina. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību un kritērijiem grāda piešķiršanu var apstrīdēt mēneša laikā. Vēlāk Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Sedlenieks pārmet Milleram, ka viņa doktora disertācija "Galvenās Literatūras pārvaldes darbība Latvijā. 1985.-1990.gads" ir plaģiāts. Sedlenieks norāda, ka Millera promocijas darba 1.nodaļa ļoti līdzinās tekstam krievu vikipēdijā. "Ja vien krievu vikipēdijas šķirkli nav rakstījis pats Millers, viņa doktora disertācija ir plaģiāts," savā "Twitter.com" profilā rakstīja Sedlenieks.
Aģentūrai LETA Sedlenieks gan skaidroja, ka, iespējams, gan Millers, gan vikipēdijas raksta autors informāciju būtu varējis dabūt no viena avota. "Es neesmu soģis, bet tas ļoti izskatās pēc plaģiāta," teica antropologs. Viņš ievērojis, ka Millera tekstā ne tikai sekots vikipēdijas ierakstam teikumu pa teikumam, norādot tāpat noformētas atsauces, bet arī lietots vienāds stils.
Savukārt Millers aģentūrai LETA uzsvēra, ka nav radījis plaģiātu un Sedlenieks izteicis absolūti nepamatotus apvainojumus. Viņaprāt, jebkurš cilvēks var "izvilkt no konteksta" kādu frāzi un izmantot to. Millers uzsvēra, ka viņa darbā ir atsauces uz oriģinālmateriālu, kuru viņš pats pētījis, 2009.gadā uzturoties Maskavā. Viņš Latvijas Universitātei esot arī nodevis atskaites par darbu arhīvā Maskavā. Uz sarakstu