Prezidents rosina ar likumu noteikt valsts budžeta bāzes izdevumu kontroli
Lai turpmāk valsts budžeta bāzes izdevumi būtu caurskatāmāki, tiktu nodrošināta lielāka parlamentārā kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosina Saeimu papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka valdībai jāveic pastāvīga valsts budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana atbilstoši valsts attīstības mērķiem.
Prezidents norāda, ka viņa ieskatā ikgadējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes process nav efektīvs, jo tas nenodrošina iespēju veikt visaptverošu valsts budžeta izdevumu izvērtēšanu, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā. "Netiek identificēta fiskālā telpa, kuras ietvaros varētu tikt finansētas nacionālā attīstības plānā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes. Tāpat nepilnīgi tiek izvērtētas un īstenotas iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem," uzsver Vējonis.
Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei.
Prezidenta iniciatīva paredz, ka Ministru kabinetam atbilstoši noteikumi jāizdod un prioritāri vērtējamo valsts politikas jomu, nozaru un valsts funkciju saraksts jānosaka līdz 2016.gada 1.martam.
Vējonis uzskata, ka valdības izstrādātais nākamā gada budžeta projekts ir vērtējams kā pašreizējiem apstākļiem normāls - tas ir mazāk vērsts uz attīstību, bet vairāk uz "status quo" saglabāšanu.
Vējonis 3.novembrī telekanālā LNT pārmeta valdībai, ka tā nav ieklausījusies viņa un citu ekspertu un amatpersonu aicinājumos un nav izvērtējusi ministriju bāzes izdevumus, proti, nav ticis vērtēts, vai no kādām savulaik plānotām funkcijām nav jāatsakās un vai kādām funkcijām finansējums nav pārāk liels.
Politiķis atgādināja, ka pašlaik valdība sola šādu vērtēšanu veikt nākamā gada pirmajā pusgadā, un viņš cer, ka tas tiešām tiks izdarīts. Prezidents pārmeta, ka šo ceļu nav gājuši arī paši nozaru ministri, kuriem šādi varētu pavērties miljonos mērāmas iespējas jaunām iniciatīvām.
Uz sarakstu
