Pozitīvākā attieksme pret uzņēmējdarbību - Vidzemē

Tāpat pētījums norāda, ka tieši neatkarība ir svarīgākais pamudinājums uzņēmējdarbības sākšanai, uzskata teju puse sieviešu (47%) Latvijā, atklāts "Amway" jaunākajā globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER. Tomēr AESI indekss rāda, ka vīriešiem ir lielāka vēlme iesaistīties biznesā (60%) iepretim mazākumam sieviešu. Viņi ir daudz pārliecinātāki par savām spējām un noturīgāki pret sociālo spiedienu.

Ap 43% sieviešu bizness interesē kā papildu ienākumu avots, savukārt trešdaļai tā ir iespēja savienot karjeru ar ģimeni un brīvo laiku. Teju tikpat (37%) uzsver, ka tādā veidā viņas var pašrealizēties un īstenot savas idejas. Interesanti, ka tikai 1/3 vīriešu norāda – papildu ienākumi ir nozīmīgs iemesls biznesa uzsākšanai. Un tikai katrs piektais uzskata, ka tā veiksmīgāk savienos darbu ar ģimeni.

"Gribēju realizēt sapni par modes dizainu, un uzņēmējdarbība bija veids, kā to varēju īstenot. Ir labi būt sev priekšniecei, lai arī ir dienas, kad ir grūti aizvērt ofisa durvis un atslēgties no darbiem," saka modes zīmola "Deeply Personal" vadītāja Elīna Vanaga un turpina: "Novērtēju, ka varu plānot laiku, savienot darbu ar ģimeni un izklaidi. Turklāt mode ir arī mana aizraušanās un hobijs! Tā ir iespēja apvienot lietderīgo ar patīkamo, tikai, protams, svarīgs ir arī apkārtējo atbalsts un spēcīga komanda."

Deviņas no desmit sievietēm apgalvo, ka uzņēmējdarbību vērtē pozitīvi, taču tikai četras no desmit apgalvo, ka var sevi iedomāties uzņēmējas lomā. Lielākā daļa baidās no neizdošanās (65%), tajā pašā laikā tikai pusei vīriešu ir līdzīgas izjūtas. Kā iemeslus savām bailēm dāmas min finansiālās saistības (47%), ekonomiskās krīzes draudus (30%) un juridiskas problēmas (25%).

"Latvijā sievietes ir vienas no uzņēmīgākajām Eiropā. Viņas raugās uz biznesu daudz pozitīvāk nekā vīrieši. Lai arī Latvijai ir salīdzinoši augsti sieviešu uzņēmējdarbības rādītāji, pastāv iespēja tos uzlabot. Ja uzrunātu tās sievietes, kuras baidās no neizdošanās, un mainītu viņu domāšanu, ilgtermiņā tas būtu nozīmīgs devums valsts ekonomikas izaugsmei," saka Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anders Pālzovs (Anders Paalzow). "Iespējams, veiksmīgas uzņēmējas varētu būt tās, kuras rāda priekšzīmi citām, iedvesmo un skaidro, kā izvairīties no riskiem."

SSE Riga zinātniskais līdzstrādnieks un pētnieks Aivars Timofejevs papildina: "Lai arī abu dzimumu respondenti pret uzņēmējdarbību attiecas pozitīvi, sievietes jūt lielāku risku. Tas, iespējams, skaidrojams vēsturiski – ar riska uzņemšanos par visu ģimeni. "Pētījums mudina aizdomāties, ka papildu atbalsts gan no valsts, gan privātā sektora sekmētu uzņēmējdarbību kopumā. Vairāk biznesu sniegtu papildu nodokļu ienākumus valstij, tādējādi atbalstu pārvēršot ienesīgos projektos – atbalstīt uzņēmējdarbību ir izdevīgi ikvienam Latvijā."

AGER pētījums, kas veikts jau sesto reizi, liecina – Latvijā vīriešiem ir izteiktāka vēlme kļūt par uzņēmējiem (60%) salīdzinājumā ar sievietēm (49%). Liela daļa sieviešu netic savām spējām. Tikai 40% sieviešu (iepretim 48% vīriešu) ir pārliecinātas par sevi, turklāt tikai trešdaļa sieviešu jeb 35% ir noturīgas pret sociālo spiedienu.

Latvijā attieksme pret uzņēmējdarbību kopumā vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Latvijā tā tiek uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk – Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties sevi uzsākam biznesu, salīdzinoši pasaulē – 43%, Eiropā –  38%.

AGER pētījums pasaulē veikts jau sesto reizi. Pētījuma dati iegūti laika posmā no 2015.gada 27.maija līdz 15.jūnijam, aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem klātienē un telefonintervijās. Pētījums veikts 44 valstīs ar CATI Ad Hoc aptaujas metodi. Pirmo reizi iekļauts AESI indekss (Amway Entrepreneurial Spirit Index), kas iekļauj trīs dimensijas: 1) vai respondenti vēlas uzsākt biznesu;  2) kāda ir gatavība sākt uzņēmējdarbību; 3)  noturība pret sociālo spiedienu.

Uz sarakstu