Piena kooperatīvu vadītāji atkārtoti aicina risināt problēmas piena nozarē
Lai gan pērn decembrī piena iepirkuma cena pēc gada ilga krituma uzrādīja pieauguma tendenci, februārī tā atkal samazinājusies, līdz ar to nozares kooperatīvu vadītāji kopīgi apsprieduši risinājumus situācijas uzlabošanā, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, kooperatīva "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.
Viņa norādīja, ka svaigpiena cenu kritums turpināsies, kas nozīmē, ka zemnieki strādā ar zaudējumiem un, turpinoties šādām tendencēm, daudzām piena lopkopības saimniecībām draud bankrots.
"Svaigpiena apjomi pēc kvotu atcelšanas palielinājušies, piena produktu tirgus ir pārpildīts ne tikai ar Latvijā saražotajiem, bet arī ar importa produktiem. Turklāt pārstrādātāji un veikalu ķēdes nesolidarizējas ar zemniekiem, saglabājot augstas vietējā saražotā piena produktu cenas pretstatā zemajai piena iepirkumu cenai," sacīja Aizsilniece.
Kā vienu no risinājumiem piena nozares stabilizēšanai, kuru piedāvā piena kooperatīvu vadītāji, ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana iepirktajam svaigpienam un piena produktiem.
"Šāds risinājums šobrīd ir dienas kārtībā arī Lietuvā, kur situācija ir līdzīga. Latvijas piena produktiem ir zemāka konkurētspēja ar, piemēram, Vācijā un Polijā ražotajiem piena produktiem, jo šajās valstīs nodoklis ir ievērojami zemāks. Savukārt Eiropas mērogā sviestam un vājpiena pulverim ir nepieciešams palielināt intervences iepirkuma cenu, kā arī maksimālo apjomu pārskatīšanu vai palielināšanu atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai," skaidroja kooperatīva vadītāja.
Tāpat viņa atzina, ka intensīvi jāturpina strādāt pie jaunu noieta tirgu meklēšanas, kas jādara ne tikai katram piena pārstrādes uzņēmumam individuāli, bet arī atbildīgo ministriju līmenī.
"Tieši tādēļ, ka nav iespēju, kur saražotos piena produktus eksportēt, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu. Latvijā šobrīd netiek izmantoti visi potenciālie piena produkcijas patērētāji - skolas, bērnudārzi un ieslodzījuma vietas, kur galvenokārt izmanto lētākā iepirktā produkta politiku, nevis dod priekšroku Latvijā ražotajiem," sacīja Aizsilniece.
Kā uzsvēra piena kooperatīvu vadītāja, vēl viens risinājums, pie kura gan jāstrādā pašiem, ir savu veikalu tīklu izveide, kuros varētu iegādāties ne tikai piena produktus, bet arī citu kooperatīvu piedāvātos augļus, dārzeņus.
Kā ziņots, pērn decembrī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 0,219 eiro par kilogramu piena, kas ir par 11% mazāk nekā 0,248 eiro 2013.gadā, tomēr vairāk nekā pērnruden, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati.
Vienlaikus LDC aplēses uzrāda nelielu vidējās iepirkuma cenas kāpumu. Pērn janvārī vidējā iepirkuma cena bija 0,227 eiro par kilogramu piena, kam sekoja pakāpenisks kritums, zemāko rādītāju sasniedzot septembrī - 0,203 eiro. Pēc tam cena sāka lēnām kāpt - 0,209 eiro oktobrī, 0,217 eiro novembrī un 0,219 eiro decembrī.
LDC dati liecina, ka slaucamo govju skaits gada griezumā samazinājies par 3415 dzīvniekiem: 2014.gadā LDC bija reģistrētas 165 878, bet pērn - 162 463 govis.
Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās 2014.gada rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo, piena pārprodukciju, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Saglabājoties zemai iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur pērn gada nogalē, kā arī šā gada sākumā vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kā ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, 12,38 miljoni - atbalsts par slaucamajām govīm, 7,6 miljoni - Eiropas Savienības (ES) atbalsts, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.
Uz sarakstu
