Pieaug Latvijā audzēto liellopu eksports; nozarei labvēlīgas nākotnes izredzes
Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.
Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.
Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.
Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.
Latvijā saražotās liellopu gaļas lielākā pircēja bija Nīderlande, kur eksportēti 73% produkcijas, 10% - uz Lietuvu, 6% - uz Igauniju, 4% - uz Beļģiju, bet 7% pārdoti virknē citu valstu.
Kā norāda ZM eksperti, liellopu gaļas cenām pasaules tirgos ir tendence palielināties, ko zināmā mērā var izskaidrot ar tendencēm piena sektorā, pastāvot konkurencei starp piena lopiem un gaļas lopiem. Ja palielinās vai samazinās piena lopu kaušana, gaļas cenas attiecīgi krīt vai paaugstinās.
Saskaņā ar ZM aplēsēm, govs liemeņa vidējā iepirkuma cena šā gada janvārī Latvijā bijusi 167,06 eiro par 100 kilogramiem gaļas, bet ES - 272,13 eiro. Savukārt teļa vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 190,20 eiro salīdzinājumā ar 387,42 eiro ES.
Saistībā ar pasaules tendencēm nozarē ZM norāda, ka kopumā situāciju liellopu gaļas tirgū var vērtēt kā stabilu. ES kopā nokauto lopu skaits pieaudzis par 4%, savukārt gaļas ražošana pieaugusi par 3,7%.
ES valstu kopējais dzīvu liellopu eksports pieaudzis par 7,3%, kā arī atjaunojas iepriekšējos gados apsīkušais eksports uz Turciju. Pagājušajā gadā Turcijas tirgus atkal kļuvis par lielāko eksporta galamērķi, un ir cerības, ka tas tāds saglabāsies arī 2016.gadā.
Uz Honkongu eksports gan esot samazinājies, jo starp ES un šo tirgu pastiprinājās abpusējās kontroles, līdz ar to samazinot eksporta iespējas, taču šo samazinājumu kompensēja pieaugums uz Turciju un Libānu, arī citiem tradicionālajiem Āfrikas galamērķiem.
Savukārt ES kopējā liellopu gaļas importā pērn bija vērojams 2,9% samazinājums, kur noteicošais bija importa kritums no Brazīlijas, Urugvajas, Argentīnas un Austrālijas. Ķīna 2015.gadā importu ir samazinājusi, zaudējot līdera pozīciju, kuru 2015.-2016.gadā pārņēmusi ASV, kurai izdevies importu kāpināt. Imports samazinājies arī Krievijā - 2014.gadā noteiktā embargo dēļ, taču pārējie lielie importētāji neesot būtiski mainījuši savu aktivitāti liellopu gaļas iepirkumos.
Kā ziņots, ilgstoši saglabājoties zemai iepirkuma cenai, daudzas Latvijas piensaimniecības pērn sāka samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu.
Saskaņā ar ZM datiem kopumā Latvijā 2015.gadā bijuši 17 926 gaļas liellopu ganāmpulki salīdzinājumā ar 273 000 ganāmpulkiem 2014.gadā.
Uz sarakstu
