Pētījums: labu darbu visbiežāk raksturo labs atalgojums
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo pētījuma autori, salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī labus darba apstākļus (47%) un to, lai darbs būtu interesants (37%). Tikmēr citi darbu raksturojoši faktori ir mazāk nozīmīgi. Turklāt, salīdzinot ar 2010. un 2012.gada aptauju datiem, labs atalgojums un labi darba apstākļi šogad minēti vēl biežāk.
Komentējot šos datus, DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja un viceprezidente Dace Kauliņa atzīmē: "Kritēriji darba izvēlē joprojām grozās ap izdzīvošanas vajadzībām, un, salīdzinot ar 2012. gada datiem, šī tendence vēl vairāk saasinās. Primārais kritērijs – atalgojums - vairāk nekā divas reizes apsteidz ar darba saturu saistīto aspektu – interesants darbs. Tas ierobežo uzņēmumu iespējas fokusēties uz darbinieku kompetenču un konkurētspējas attīstību, jo, kamēr tik lielam strādājošo skaitam galvenās rūpes ir ikdienas tēriņu segšana, nevaram cerēt, ka cilvēki jutīsies droši darba tirgū un izvēlēsies iespējas, kas ļauj pilnveidoties un būt pieprasītiem darba tirgū visas darba dzīves laikā."
Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne uzsver: "Lielākā daļa NVA reģistrēto vakanču saistītas nevis ar jaunu darba vietu izveidošanu, bet gan ar darbinieku maiņu, ko bieži vien ietekmē nodarbināto neapmierinātība ar darba apstākļiem, t.sk. zemu atalgojumu. Kā redzams arī "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātos, lai kādu darbu uzskatītu par labu, liela nozīme ir atalgojuma apmēram un sociālajām garantijām."
Likumsakarīgi, ka augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 84% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 44% aptaujāto. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā dažādu prēmiju, bonusu esamība (30%) un amata atbilstība specialitātei un zināšanām (27%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju gūt jaunas zināšanas (6%) un strādāt starptautiskā vidē (5%).
Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2012.gada aptaujas datiem, šogad augstāks atalgojums, sociālās garantijas un dažādu prēmiju esamība kā priekšrocības atzīmētas biežāk. Savukārt retāk aptaujātie minējuši ērtu darbavietas atrašanās vietu, labākus, elastīgākus darba apstākļus, interesantu, aizraujošu darbu un iespējas iegūt jaunas zināšanas.
Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas - strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 51% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, bet pretējo variantu izvēlētos 31% aptaujāto. Tiesa, jāatzīmē, ka šogad aptaujātie biežāk nekā 2010. un 2012.gadā dotu priekšroku kvalificētam darbam par mazāku samaksu (2010.: 24%, 2012.: 24%).
Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 625.64 eiro. Tikmēr visbiežāk minētā summa ir 500 eiro (21%). Jāpiebilst, ka summas, kas ir lielākas par vidējo algu Latvijā, ir minējuši 24% aptaujāto, bet 15% aptaujāto atzinuši, ka spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 300 eiro.
Salīdzinot 2010., 2012. un 2015.gada aptauju rezultātus, vērojams, ka vidējā nosauktā naudas summa, kas, pēc respondentu domām, nepieciešama iztikai, 2015.gadā ir pieaugusi (2010.: 475.84 eiro, 2012.: 517.23 eiro, 2015.: 625.64 eiro).
Pētījuma ietvaros iedzīvotāji tika lūgti arī izvērtēt darba drošību Latvijā. Vaicāti, kādā līmenī kopumā ir darba drošība Latvijā, nedaudz vairāk kā puse aptaujāto raksturo to kā sliktu (51%). Pretēju viedokli pauda 31% aptaujāto.
Vērtējot, kā darba drošības līmenis Latvijā mainījies pēdējo piecu gadu laikā, 42% aptaujāto uzskata, ka tas ir palicis nemainīgs. Tikmēr 21% respondentu pauda viedokli, ka darba drošības līmenis Latvijā ir uzlabojies, bet 14% - ka tas pasliktinājies.
Vaicāti, ar kādiem veselībai potenciāli bīstamajiem apstākļiem iedzīvotāji saskaras darbavietā, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka tas ir darbs vienā pozā (27%), garas darba stundas (26%) un darbs ar datoru (24%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī lielu fizisko slodzi (21%), caurvēju (20%), lielu garīgo slodzi (19%) un darba pienākumu pildīšanu savā brīvajā laikā (19%).
Visbeidzot, jautāti, vai pēdējo piecu gadu laikā viņiem ir bijušas veselības problēmas darba dēļ, 47% aptaujāto atzīmē, ka tādu nav bijis. Tikmēr, analizējot problēmas, kuras respondentiem radušās darba dēļ, vērojams, ka visbiežāk aptaujātajiem ir bijušas muguras, roku, kāju sāpes u.tml. (34%). Nedaudz retāk aptaujātie arī atzīmēja, ka viņiem darba dēļ ir pasliktinājusies redze (17%).
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne atzīmē: "Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti apliecina statistiskos datus, kas raksturo situāciju valstī darba aizsardzības jomā. Būtiskākās veselības problēmas ir saistītas ar sāpēm balsta un kustību sistēmā, kas sakrīt ar arodslimību statistiku. Ergonomiskie un psihoemocionālie riska faktori ne tikai ietekmē darbinieku veselību, bet arī tieši ietekmē darba kvalitāti un/vai paveiktā darba apjomu – ja darbiniekam ir sāpes, tad viņš biežāk kavēs darbu veselības stāvokļa dēļ. Darbinieki sliktas pašsajūtas dēļ var biežāk pieļaut arī kļūdas, kas rada izmaksas darba devējiem."
Uz sarakstu
