Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no IKP
Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir sarucis par 2,2%. Lietuvā ēnu ekonomika augusi par 2,5%, sasniedzot 15%, savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir 14,9% jeb par 1,7% vairāk nekā pirms gada.
Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu - 44,4% - veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% - "aplokšņu algas", bet 20,7% - neuzrādītie darbinieki.
Igaunijā lielāko daļu - 59% - ēnu ekonomikas veido "aplokšņu algas", neuzrādītie ienākumi - 20,7%, bet neuzrādītie darbinieki - 20,3%.
Lietuvā lielāko daļu - 42,3% - ēnu ekonomikas veido "aplokšņu algas", neuzrādītie ienākumi - 38%, bet neuzrādītie darbinieki - 19,7%.
Latvijā vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē - 40%, kam seko mazumtirdzniecība ar 24,6%, pakalpojumi ar 19,9% un ražošana ar 19,7%.
Igaunijā vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē - 21,6%, kam seko pakalpojumi ar 17,2%, vairumtirdzniecības ar 16,7%, mazumtirdzniecība ar 16,6% un ražošana ar 11,9%.
Arī Lietuvā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē - 20,1%, kam seko pakalpojumi ar 15,3%, vairumtirdzniecība ar 13%, ražošana ar 12,5% un mazumtirdzniecība ar 11,6%.
Ēnu ekonomikas samazinājums Latvijā ir noticis, galvenokārt samazinoties neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem un "aplokšņu algām". 2015.gadā neuzrādīto "aplokšņu algu" līmenis visās trijās Baltijas valstīs ir bijis līdzīgs, savukārt tieši neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, kas ir aptuveni 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas, skaidro lielākās atšķirības ēnu ekonomikas apjomā šajās trīs valstīs.
Nereģistrētie uzņēmumi veido 5-7% no visiem uzņēmumiem. Lietuva izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni un 2015.gadā ir piedzīvojusi tā pieaugumu gan vispārējā uzņēmējdarbībā - no 10,2% uz 12,7% no ieņēmumiem, gan īpaši valsts pasūtījumu jomā - no 10,9% uz 11,5% no valsts pasūtījuma līguma. Būvniecības nozarē joprojām ir visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, jo īpaši Latvijā. Maziem uzņēmumiem ir izteiktāka tendence darboties "pelēkajā zonā" nekā lieliem uzņēmumiem, taču šīs atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav lielas.
Pētījuma autori norāda, ka visās trijās Baltijas valstīs relatīvi liels ēnu uzņēmējdarbības līmenis parādās uzņēmumos, kuros strādā no 51 līdz 200 darbiniekiem un vairāk par 200 darbiniekiem.
"SSE Riga" ēnu ekonomikas indekss tiek aprēķināts reizi gadā, balstoties uz Baltijas valstu uzņēmēju aptauju. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām "aplokšņu algām".
Kā ziņots, Latvijas ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 23,5% no IKP, un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis samazinājās tikai par 0,3% no IKP.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika 2014.gadā mazinājās straujāk. 2014.gadā Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP.
Uz sarakstu
