Pētījums: Latvijai nepieciešams decentralizēt militārās vienības un noliktavas
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts aizsardzību, nepieciešams decentralizēt militārās vienības un munīcijas noliktavas, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā "Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020.gadam: draudi un iespējas Latvijai".
Ceturtdien, 24.septembrī, norisinās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes noslēguma diskusija "Kāda būs Latvijas armija?", un pirms diskusijas Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāvji desmit minūšu prezentācijā norādīja uz vairākiem secinājumiem, ko vajadzētu ievērot.
Lai Nacionālie bruņotie spēki varētu ātrāk reaģēt, būtu jāpārskata militāro lēmumu pieņemšanas process, norāda pētījuma autori.
Tāpat eksperti uzskata, ka, veidojot alternatīvas komandvadības ķēdes, nepieciešams decentralizēt komandvadību. Decentralizācija nepieciešama arī militārajām vienībām - tas ietver arī munīcijas noliktavu decentralizāciju.
Piemērotais vienību lielums, pēc ekspertu domām, būtu divas kājnieku brigādes, kas būtu gatavas reaģēt 12-24 stundu laikā pēc pavēles saņemšanas.
No prezentācijas izriet, ka nākotnes karš Krievijas izpratnē ir militāru un nemilitāru līdzekļu izmantošana, plaša speciālo spēku izmantošana, kaujas biezi apdzīvotās vietās ar neizteiktu frontes līniju.
Eksperti secina, ka Krievija turpina ieguldīt apjomīgas summas aizsardzībā, jo pirms vairākiem gadiem tika sāktas reformas kaimiņvalsts bruņotajos spēkos. Ekspertu ieskatā, Krievija uzskata, ka reformētai armijai jābūt spējīgai vienlaicīgi piedalīties divos reģionālajos konfliktos. "Reformas ir ļoti mērķtiecīgas un var izdarīt pieņēmumu, ka pēc kara Ukrainā reformas tiks koriģētas," teikts prezentācijā.
Speciālisti atgādina, ka Baltijas tuvumā tiek veidotas jaunas modernas vienības, piemēram, tiek attīstīta bāze Ostrovā, Krievijā. Masveida tehniku sāks saņemt tieši rietumu karaspēka vienības, norāda pētījuma autori.
Visticamāk, Baltijas reģionu turpinās plaši izmantot dažādu atturēšanas pasākumu realizēšanai, kas Krievijai izpaudīsies dažādu mācību rīkošanā un darbībās Baltijas gaisa telpu tuvumā un jūrā, secina eksperti.
Atklājot diskusiju NBS komandieris Raimonds Graube atgādināja, ka saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu prioritātes ir bruņutehnikas attīstīšana, Speciālo uzdevumu vienības attīstīšana, jo tieši speciālo operāciju spēku spējas hibrīdkara apstākļos ir nepārvērtējamas. Tāpat prioritāte ir pretgaisa aizsardzība un Zemessardzes attīstība. Ļoti būtiska prioritāte ir sabiedrotos uzņemošās valsts spējas attīstība.
Aizsardzības ministrija, sākot darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes, organizējusi vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem. Diskusiju formāts veidots tā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku ekspertu loku no dažādām nozarēm.
Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.
Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz nākamā gada rudenim.
Uz sarakstu
