"Pensometrs": Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai zemākā Baltijas valstīs
"Pensometra" vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai noteikta, vērtējot četrus rādītājus: zināšanas, uzticība pensiju sistēmai, personīgā rīcība un pārliecība par savām vecumdienām.
"Pensometra" vērtība Latvijā diemžēl ir zemākā starp Baltijas valstīm - 2,9 punkti no maksimāli iespējamiem desmit punktiem, šodien žurnālistiem sacīja "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Salīdzinājumam - Igaunijā mērījuma vērtība bija 3,6 punkti, Lietuvā - 3,3 punkti.
Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, un strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt tiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās.
Rudzītis atzina, ka strādājošie zināmā mērā cer uz brīnumu vecumdienās, proti, tie nedara neko labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai, piemēram, no aptaujātajiem 82% nekrāj vecumdienām.
Gandrīz puse jeb 43% no pašlaik strādājošiem var būt pakļauti nabadzības riskam vecumdienās, rezumēja bankas eksperts.
Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks atzina, ka nākotne rada bažas, jo 34% no sociāli apdrošinātajiem sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai vēl zemāka atalgojuma.
Ministrijas pārstāvis atzina, ka pēdējo 20 gadu laikā tomēr sabiedrībai nav izdevies izskaidrot, cik nozīmīga ir individuālā atbildība par pensijas apmēru. Tāpēc šajā jomā būtu aktīvāk jādarbojas, skaidrojot pensiju sistēmas būtību, kā arī aktīvāk jāvēršas pret ēnu ekonomiku. Savukārt pensiju sistēmas pārmaiņas būtu nepieciešamas minimālas, ja vispār vajadzīgas.
Uz sarakstu
