Banner 980x90

Pensiju fondos pozitīvs ienesīgums un aktīvu pieaugums

Latvijas pensiju fondi pirmajā pusgadā ir nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem - visu pensiju plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma ir bijis 2,7-3,4% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2015.gada pirmo pusgadu.

Pensiju plānu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, neraugoties uz būtiskām svārstībām finanšu tirgos. Šo svārstību dēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda akcijās.

Valsts fondētās pensijas jeb pensiju 2.līmenī šogad labāk veicies plāniem ar augstāku riska pakāpi. Pēdējā gada laikā konservatīvie plāni uzrādījuši 2,8% ienesīgumu, sabalansētie - 4,3%, bet aktīvie - 5,6%.

Līdzīgas tendences vērojamas arī ienesīguma rādītājos no šī gada sākuma. Tā kā pensiju plānu pārvaldītāju galvenais uzdevums ir koncentrēties uz kapitāla pavairošanu ilgākā termiņā, arī stabilākus ienesīguma rezultātus var novērot ilgākā termiņā - visu plānu vidējais piecu gadu ienesīgums bijis 4,3%, bet 10 gadu - 3,8%.

Kopējais 2.pensiju līmeņa aktīvu apjoms jūnija beigās bija 2,18 miljardi eiro, no tiem pārvaldītāju investīciju devums - 410 miljoni eiro. 2015.gada pirmajā pusgadā aktīvi pieauguši par 180 miljoniem eiro, no kuriem 53 miljoni eiro ir peļņa no veiktajiem ieguldījumiem.

Privāto pensiju fondu jeb pensiju 3.līmeņa aktīvo plānu viena gada vidējais ienesīgums uz otrā ceturkšņa beigām sasniedza 8,32% gadā, savukārt sabalansēto plānu, kuros fiksētā ienākuma ieguldījumi sasniedz 82% no kopējiem aktīviem, ienesīgums bija 4,31% gadā.

Vidējais ienesīgums no gada sākuma privātajos pensiju fondos ir 3,47% - augstāks aktīvajiem plāniem (5,44%), nedaudz zemāks sabalansētajiem (2,57%). Piecu gadu termiņā ienesīgums līdzsvarojas, vidēji sasniedzot 4,75% gadā. Savukārt 10 gadu termiņā vidējais visu plānu ienesīgums bijis 3,98%.

2015.gada pirmajā pusgadā privāto pensiju fondu uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājusies par 25,1 miljonu eiro jeb 9% un sasniedza 305,8 miljonus eiro, kas veido 14% no pensiju 2.līmeņa aktīvu apjoma.

Uzkrātā pensiju kapitāla pieaugumu 2015.gada pirmajā pusgadā veidoja rekordaugstas iemaksas pensiju plānos 31,7 miljonu eiro apmērā, izmaksātais kapitāls 11,9 miljonu eiro apmērā un investīciju rezultāts 4,8 miljonu eiro apmērā.

Kopumā pensiju 3.līmenī savus uzkrājumus veido 244 428 dalībnieki, 77% no tiem ir individuālie dalībnieki, bet par 23% iemaksas veic darba devēji. Joprojām tieši privātpersonas arvien aktīvāk uzņemas atbildību par saviem ilgtermiņa uzkrājumiem, savukārt darba devēju līdzdalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā turpina samazināties - uzņēmumu skaits privātajos pensiju fondos ir samazinājies par pieciem uzņēmumiem, un to kopējais skaits ir 934.

2015.gada pirmajā pusgadā dalībnieku individuālās iemaksas veido 26,9 miljonus eiro, kas ir pieaugusi par 12,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusgadu. Darba devēju iemaksas bija 4,8 miljoni eiro, kas ir par vienu miljonu eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā.

Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja, "SEB pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norādīja, ka parādījusies arī satraucoša tendence - gados vecāki iedzīvotāji savus uzkrājumus iegulda pensiju fondos kā alternatīvu depozītam.

"Pensiju fondi ir pietiekami riskanti, turklāt cilvēkiem nav izpratnes par to, ka pensiju fonds negarantē sākotnēji ieguldītās summas saglabāšanos. Esam šai tendencei pievērsuši arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzmanību," sacīja Brencēna.

Vidējais pensiju fondu dalībnieka vecums 2015.gada pirmajā pusgadā ir 46 gadi.

Pieaugot privāto pensiju fondu aktīviem un dalībnieku skaitam, palielinās arī izmaksātā privātā pensijas kapitāla apjoms, kas 2015.gada pirmajā pusgadā sasniedza jau 11,4 miljonus eiro, kas par 1,6 miljoniem eiro jeb 16% pārsniedz 2014.gada pirmā pusgada apjomu. 97% no kopējās izmaksātās summas veido privātās pensijas kapitāls, kas izmaksāts dalībniekiem, kuru vecums pārsniedz 55 gadus. Nedaudz arī pieaugusi summa, kas izmaksāta dalībnieku mantiniekiem.

Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju sistēmas 2.līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja (fonda) starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī.

Savukārt privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai - iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3.līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)