Pedagogu atalgojuma reforma atduras pret trūkstošā finansējuma meklējumiem
Kučinskis pēc sarunas ar ministriem žurnālistiem sacīja, ka "šodien tika atbildēts uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un klātesošie ministri ir vienojušies par kopējo piedāvājumu arī kultūras ievirzes pedagogiem - tikai ar vienu niansi - piedāvājums pārsniedz summu, kas iezīmēta nākamā gada budžetā".
"Ja būtu iekļaušanās, tad to varētu virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai, bet tagad acīmredzot apspriedīsim koalīcijā, jo papildus jau ieplānotajam finansējumam tas nozīmē, ka pārējām ministrijām ir, teiksim tā, jāsamet šī trūkstošā summa, atsakoties no citām prioritātēm. Ja koalīcija ir to gatava darīt, tad varam iet uz priekšu. Ja nē, tad vēl kaut kas ir jāsamazina, un tas, protams, būs ļoti grūti," norādīja Kučinskis, piebilstot, ka cer šo jautājumu atrisināt pirmdien, 20.jūnijā, gaidāmajā koalīcijas padomes sēdē.
Šadurskis skaidroja, ka patlaban diskusijas objekts ir tikai reformai nepieciešamā naudas summa - seši miljoni eiro.
"Ja mēs varam koalīcijā vienoties un šos miljonu papildus atrast, tad reformas izmaksas 2017.gadā būtu 27 miljoni eiro no valsts budžeta plus seši [miljoni] trūkstošu eiro, plus 16 miljoni eiro, ko Izglītības un zinātnes ministrija atrod savos resursos. Ja mēs to varam atrisināt pirmdien koalīcijā, tad viss ir kārtībā, ja nevaram, tad nav viss kārtībā," secināja ministrs.
Tādā gadījumā būtu nepieciešams domāt par iespējamajiem variantiem, ka "reforma netiek realizēta pilnā apjomā - kādas no izglītības kategorijām no reformas izkrīt, bet tas, protams, grauj kopējo modeli", turpināja Kučinskis.
Melbārde norādīja, ka pozitīvi vērtējama līdz šim panāktā ministru vienošanās par kopīgu reformu, kas aptver visus izglītības līmeņus un sektorus. Ministre uzsvēra, ka Kultūras ministrija uzturēs pozīciju, ka jārunā par kopīgu reformu, kas uz visiem pedagogiem raugās kā uz vienotu kopienu.
"Ja būs iespēja atrast trūkstošos līdzekļus jau nākamajam gadam, tas noteikti ir jādara. IZM un KM iestāsies par maksimālo programmu, bet, ja nav iespējams atrast trūkstošo finansējumu, tad būs svarīgi vienoties par grafiku, skaidri parādot, kādā veidā šis modelis tiks ieviests divu gadu laikā," teica Melbārde.
Kučinskis skaidroja, ka gadījumā, ja nebūs iespējams rast nepieciešamos sešus miljonus eiro, tad "pieejai jābūt tādai, kā divu gadu laikā rast problēmas atrisinājumus". Jautāts par to, vai pedagogi šodien jau var rēķināties ar to, ko sagaidīt līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, Kučinskis sacīja, ka "vēl ne ar ko nevar rēķināties".
Šadurskis norādīja, ka tagad vēl nav atrisināts jautājums par finansējuma apjomu.
"Tā kā mēs nevaram iedomāties, ka varam izslēgt kādu izglītības formu ārā no atalgojuma reformas, tad vienīgais jautājums var būt par ieviešanas termiņu - vai lielāko daļu no reformas ieviešam jau nākamajā gadā, vienu daļu, sākot no septembra, bet otru daļu - no janvāra, vai mums ir jārēķinās ar garāku ieviešanas termiņu. Es noteikti neatbalstu garāku ieviešanas termiņu, jo domāju, ka tik rūpīgi izdiskutētam un kvalitatīvi izstrādātam reformas piedāvājumam valstij vajadzētu spēt šos sešus miljonus atrast," secināja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka pagājušajā gadā, strādājot pie šī gada budžeta, pēc tikšanās ar stratēģiskajiem partneriem tika saprasts, ka nedrīkst aizsardzības budžetu kāpināt līdz 2020.gadam, bet tas jāizdara līdz 2018.gadam.
"Tad valdībai bija nesalīdzināmi smagākas problēmas, jo bija jāatrod apmēram 40 miljoni, ko izdevās atrast, protams, ne visiem patīkamā veidā - šeit ir runa arī par solidaritātes nodokli. Bet, ja šīs valdības reālā prioritāte ir veselība un izglītība, man gribētos, lai tas ir arī darbos," pauda Šadurskis.
LETA jau ziņoja, ka koalīcija pagaidām nepieņēma lēmumu par pedagogu darba samaksas modeļa tālāko virzību, bet lika atbildīgajiem ministriem atkārtoti pārrunāt ar to saistītos jautājumus.
Kučinskis norādīja, ka "acīmredzot mums ir laiks kādas divas nedēļas, lai pateiktu atbildi". Viņš uzsvēra, ka ir jābūt pārliecībai, ka reforma dos rezultātu. Patlaban esot palikuši vēl daži neskaidri jautājumi, teica premjerministrs, piebilstot, ka viņš optimistiski raugās uz gaidāmo ministru sarunu rezultātu.
Kučinskis neizslēdza iespēju, ka modeli valdībā varētu skatīt nākamajā nedēļā.
Kā ziņots, valdošā koalīcija iepriekš vienojās izvirzīt savus "palīgus", lai pilnveidotu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojuma reformu.
IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
Uz sarakstu
