Pēc gaidāmās Eiropadomes ES pagarinās pret Krieviju noteiktās sankcijas
Gaidāmajā Eiropadomē, kas norisināsies no 17.decembra līdz 18.decembrim, atsevišķas diskusijas par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju nav paredzētas, taču tiek plānots, ka uzreiz pēc sanāksmes oficiāli varētu tikt apstiprināts lēmums par sankciju un individuālu ierobežojumu pasākumu pret Krieviju pagarināšanu līdz vienam gadam, bet ne mazāk par sešiem mēnešiem.
Sankciju pagarināšana saistīta ar vērtējumu, ka Minskas vienošanās izpilde šobrīd nav pietiekama un tās izpilde arvien vairāk kļūst mazāk ticama, Saeimas Eiropas lietu deputātiem šodien sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
Viņa arī norādīja, ka katra sankciju pārskatīšanas reize pakļauj ES nevajadzīgam spiedienam, tostarp ārējam. Tāpat jāņem vērā fakts, ka Krievija savas sankcijas noteikusi līdz nākamā gada jūnijam.
"Mums ir jāveicina politisks konflikta noregulējums. Būtiski demonstrēt ES vienprātību saistībā ar Minskas vienošanās izpildi," viņa sacīja, piebilstot, ka sankcijām, kas attiecas uz Krimu, jāpaliek spēkā līdz Krimas atgriešanai Ukrainas sastāvā.
LETA jau vēstīja, ka ES līderi šonedēļ samitā debatēs par sankcijām, kas Krievijai noteiktas saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, un ir sagaidāms, ka tās tiks pagarinātas vēl uz sešiem mēnešiem, vēl pirmdien prognozēja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
Itālija aicināja rīkot diskusijas šonedēļ divu dienu samitā, pēc tam kad tā pagājušajā nedēļā 28 ES vēstnieku sanāksmē bija bloķējusi lēmuma pieņemšanu sankciju jautājumā.
Runājot pēc ES ārlietu ministru tikšanās, Mogerīni iepriekš atzina - pastāv vienprātība, ka situācija ap februārī Minskā noslēgto vienošanos "joprojām ir tālu no tā, lai to varētu uzskatīt par pilnībā iemiesotu". Minskas vienošanās īstenošana ir svarīgs nosacījums sankciju atcelšanai.
"Politiski, ļaujiet man teikt, vispārējais vērtējums šodien skaidri virzījās sankciju pagarināšanas virzienā," sacīja augstā ārlietu pārstāve. "Ceturtdien būs Eiropadome (ES samits), tātad mans faktiskais vērtējums ir, ka tas, visticamāk, būs darba kārtībā."
Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni sacīja, ka viņš "neparedz garas diskusijas" samitā par sankcijām.
Itālija - viena no Krievijas galvenajām tirdzniecības partnerēm Eiropā - pagājušajā nedēļā sacīja, ka vēlas saglabāt ar Maskavu atklātus komunikāciju kanālus, neraugoties uz Ukrainas krīzi.
Vācu laikraksts "Handelsblatt" novembrī, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, jau ziņoja, ka decembrī gaidāmajā samitā ES grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas.
"Atcelt sankcijas nav nekāda pamata," sacījis "Handelsblatt" sarunbiedrs.
Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.
"Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai," sacījis avots.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Uz sarakstu
