Pašvaldību vadītāji Saeimas deputātu uzmanību vērš uz problēmām ar skolēnu pārvadājumiem

Pašvaldību vadītāji atzina, ka pašvaldības ir spiestas dažkārt pārkāpt likumu, lai nodrošinātu skolēnu nogādāšanu uz mācību iestādēm.

Nolūkā novērst iedzīvotāju aizplūšanu no jau tā mazā novada Pāvilostā ar skolēnu autobusiem tiek vadāti arī vietējie iedzīvotāji, atklāja novada vadītājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam"). Viņš gan apzinās, ka pret to varētu protestēt komercpārvadātāji, tomēr pašvaldībai ir svarīgi, lai arī vietējie iedzīvotāji tiktu uz veikalu vai pie ārsta no vietām, kur regulārie reisi nekursē.

Tukuma novadā ģimenēm tiek kompensēti ceļa izdevumi līdz transportam, lai tālāk tas nogādātu līdz mācību iestādei. Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters (V) kritizēja likumdošanu, kas liek iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par transporta kompensācijām ģimenēm, lai tās nogādātu bērnus mācību iestādē. "Cik tālu mēs aiziesim ar šādu pieeju?" vaicāja Ceļapīters, uzsverot, ka šajā ziņā ir jābūt radošiem un netradicionāliem, lai piemeklētu risinājumus šai problēmai. Kā risinājums varētu būt iedzīvotāju dotēšana, kompensējot viņiem izdevumus, ja uz skolu tiek vesti arī citi bērni, ne tikai savējie.

Cita problēma ir agrie skolu autobusu reisi - nereti, lai tiktu uz vairākus desmitus kilometru attālo skolu, bērnam vairākas stundas jāpavada skolas autobusā. Tas nozīmē, ka skolēni pārstrādā savas stundas, pavadot lielu daļu dienas autobusā. Apes novada priekšsēdētāja Astrīda Harju (V) stāstīja, ka skolēnu autobuss reisu sāk jau īsi pēc plkst.6 rītā, kas nozīmē, ka bērnam ir jāceļas ļoti agri, lai tiktu līdz skolai.

Saistībā ar mobilitātes problēmām ir jautājums par skolēnu iespējām apmeklēt ārpusklases nodarbības - ja skolas autobuss kursē noteiktā laikā, nereti skolēnam nav iespēju apmeklēt vēlamo pulciņu. Talsu novada mērs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai") atzina, ka laba ideja ir internātu izveide, jo tādā gadījumā bērnam ir iespēja palikt pēc stundām un apmeklēt vēlamos pulciņus. Tas arī mazinātu izdevumus par ceļa izdevumiem, pauda Lācarus.

Tam gan nepiekrita Harju un Ceļapīters, norādot, ka bērnam ir jādzīvo ģimeniskā vidē.

Saistībā ar mazo lauku skolu neslēgšanu no pašvaldību vadītājiem izskanēja priekšlikumi ļaut apvienot vairāk nekā divas klases konkrētos mācību priekšmetos, piemēram, sportā, mūzikā un darbmācībā, kā arī ļaut 1.-6.klases skolotājiem mācīt vairākus priekšmetus.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) arī atzina, ka bērnam jādzīvo kopā ar ģimeni, lai netiek liegta vecāku līdzdalība audzināšanā. Protams, atsevišķu ģimeņu gadījumā internāts varētu būt kā risinājums.

Ivars Zariņš (S) atzina, ka ir jāmaina skatījums saistībā ar transporta pārvadājumiem. "Pašlaik darbošanās ir kā slīcēju kustēšanās, kur katrs mēģina darīt, ko var," komentēja deputāts.

No pašvaldību vadītājiem izskanēja vēlme pēc lielākas patstāvības lēmumu pieņemšanā, proti, jādod lielākas tiesības šādu jautājumu izlemšanā.

Uz sarakstu