Pašvaldības pārskati un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniski
Valdība otrdien atbalstīja administratīvā sloga mazināšanu un vienkāršo pašvaldību atskaišu sagatavošanu, nosakot, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizējot pārskata saturu.
Valsts kontroles revīzijas ieteikumi paredzēja, ka Satiksmes ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība precizēt minētos MK noteikumus, lai nodrošinātu patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par mērķdotācijas autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojumu un nodrošinātu uzraudzības procesu, kā arī lai, sagatavojot pašvaldību gada pārskatus, tiktu novērstas revīzijā konstatētās kļūdas.
Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizēts pārskata saturs par paredzētās mērķdotācijas izlietojumu.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" audits daudzkārt konstatēja, ka norēķinu kontos, kuros uzskaita mērķdotācijas līdzekļus, faktiski tiek uzskaitīti arī citi speciālā budžeta līdzekļi - dabas resursa nodoklis, ziedojumi, privatizācijas līdzekļi un citi, no kuriem mērķdotācijas līdzekļi tiek nodalīti, vien izmantojot grāmatvedības sistēmu, kas nenodrošina pārskatāmu un nepārprotamu mērķdotācijas izlietojumu. Noteikumos precizēts punkts, kas nosaka, ka mērķdotācija ir ieskaitāma atsevišķā norēķinu kontā, kas atvieglos mērķdotācijas izlietojuma kontroli un atskaišu sagatavošanu.
Tāpat precizēti mērķi, kādiem drīkst izlietot mērķdotāciju. To var izlietot pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai, būvniecībai un citiem, ar būvniecību un uzturēšanu nesaistītiem mērķiem, tas ir, zemes pirkšanai, lai uzlabotu un attīstītu pašvaldību ceļus un ielas, kā arī bankas konta apkalpošanas izmaksu segšanai. Šie mērķi aptver lielāko daļu no pašreiz sīkāk izdalītajiem mērķiem.
Turpmāk mērķdotāciju nevarēs izlietot pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas tehnikas iegādei un uzturēšanai, un algu izmaksām, ņemot vērā, ka šiem mērķiem tiek izmantota ļoti neliela daļa no kopējā mērķdotācijas apmēra un tie rada risku, ka pašvaldības līdzekļi var tikt izmantoti nelietderīgi, piemēram, traktoru, kas iegādāts no mērķdotācijas līdzekļiem nedrīkst izmantot citiem mērķiem, tādēļ pašvaldībai ir jāiegādājas vēl viena tehnikas vienība citu darbu veikšanai, kā arī ir sarežģīti pārbaudīt, vai pašvaldība par mērķdotācijas līdzekļiem iegādāto tehniku nav izmantojusi citiem mērķiem.
Noteikumos precizēti nosacījumi, kas nosaka pašvaldības rīcību nelikumīgi izlietotās mērķdotācijas aizturēšanas gadījumā. Paredzēts noteikt, ka aizturēto mērķdotācijas daļu pašvaldībai pārskaita atpakaļ tikai pēc tam, kad tā no pamatbudžeta ir apmaksājusi iepriekš pamatbudžetā neplānotus autoceļu uzturēšanas darbus, kas atbilst noteikumos noteiktajiem izlietojuma mērķiem.
No noteikumiem tiek svītrots punkts, kas paredzēja valsts autoceļu fonda programmas līdzekļu procentuālo sadalījumu, ņemot vērā, ka šīs normas ir pretrunā likumā "Par autoceļiem" noteiktajam, ka ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25% no programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas. Tā kā konkrētais finansējuma sadalījums katru gadu tiek noteikts likumā "Par valsts budžetu", noteikumos nav nepieciešams iekļaut likumu dublējošas normas.
Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam noteikumos precizēta terminoloģija, tostarp redakcionāli precizēti mērķdotācijas līdzekļu lietošanas mērķi.
Uz sarakstu
