papildināta - LAU: Problēmas uz valsts grants ceļiem arvien aktualizēsies
Rīga, 10.marts, LETA. Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, Latvijā arvien biežāk vērojami mainīgi laika apstākļi, tāpēc problēmas uz grants ceļiem arvien aktualizēsies, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sacīja AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.
Līdz šā gada martam ziemas sezonā uzturēšanas darbi uz valsts autoceļiem veikti par 20,13 miljoniem eiro, gan mazinot slīdamību, gan vienlaicīgi tīrot un kaisot ceļus, gan veicot preventīvo apstrīdi. Ziemas sezonā tika iesaistītas 636 ziemas tehnikas vienības.
LAU vadītājs norādīja, ka ceļi ar grants segumu veido vairāk nekā pusi no kopējā valsts autoceļu tīkla - aptuveni 11 100 kilometrus (km).
Pēc Kononova teiktā, lielais grants ceļu īpatsvars nozīmē, ka šķīdonis apgrūtina daudz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Katru gadu no grants ceļiem noput viens centimetrs grants, vairāk nekā 20 gadus būtiski remontdarbi uz tiem nav veikti - grants ceļi tiek uzturēti tikai ikdienas uzturēšanas ietvaros, kas ceļu stāvokli uzlabot nevar.
Tāpat viņš pastāstīja, ka šķīdonis ierobežo LAU iespējas veikt darbus. Atkušņa laikā grants ceļu segas virskārta atkūst, grants segas konstrukcija pārmitrinās un tajā var sākt strauji veidoties defekti. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, radušās bedres un negludumus nav iespējams uzreiz novērst tāpēc, ka, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un sabojāt ceļu. Grants segumu greiderē tikai tad, kad segums ir apžuvis.
Kononovs atzina, ka šī ziema bijusi netipiska un nav ceļus lutinājusi. Potenciālie risinājumi, lai uzlabotu situāciju uz grants ceļiem ir savlaicīga pilna uzturēšanas kompleksa veikšana, kā arī ceļu sašaurināšana un ūdens novades sistēmu ieviešana.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aicināja LAU aktīvi sekot līdzi aktuālajai situācija uz ceļiem un, tiklīdz tas iespējams, veikt visus nepieciešamos darbus pastiprinātā režīmā.
Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka uz valsts autoceļiem 2016.gadā grants segumu iesēdumu un bedrīšu remonts, rupjo šķembu iestrāde kūkumojošajās vietās, kā arī grants seguma dilumkārtas atjaunošana veikta 282 393 kubikmetru apmērā, kas atbilst apmēram 560 km grants ceļu. Pagājušajā gadā grants ceļu uzturēšana veikta par 15,8 miljoniem eiro (ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)). Vidēji viena km grants ceļa uzturēšana izmaksā 1428 eiro (ar PVN). Faktiski esošā finansējuma ietvaros LAU var nodrošināt vairāk vai mazāk kvalitatīvu grants seguma autoceļu caurbraucamību, taču remontiem un atjaunošanai līdzekļu trūkst.
Pēc SM paustā, 2015.gadā par labā stāvoklī esošiem atzīti 8% grants ceļu, apmierinošā - 50%, bet sliktā - 42% grants seguma ceļu. Atšķirībā no asfalta grants segums nav ciets, bet ir kustīgs un brīvs materiāls, kas laika apstākļu ietekmē šķīst, put un pārvietojas. Mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ grants seguma ceļu kopšana prasa būtiskus ieguldījumus.
"Īpaši strauji grants ceļu kvalitāte un attiecīgi caurbraucamība pasliktinās pavasarī un rudenī, kad ceļa segums kļūst daudz slapjāks, līdz ar to tam zūd nestspēja. Lai nodrošinātu šādu ceļu kvalitatīvāku caurbraucamību visu gadu neatkarīgi no laika apstākļiem, bez ikdienas uzturēšanas būtu nepieciešams regulāri investēt un veikt gan seguma atjaunošanas darbus, gan drenāžas sakārtošanas un grāvju atjaunošanas darbus. Ja reizi piecos līdz septiņos gados ceļa segums netiek atjaunots, tad arī ikdienas uzturēšanas darbi pie mainīgiem laika apstākļiem ļoti bieži neapmierina ceļu lietotājus," klāstīja SM.
AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange padomes sēdē informēja par 2017.gadā plānotajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā, uzsverot, ka galvenie būvdarbi notiek uz valsts galvenajiem ceļiem. Par stratēģisku risinājumu un dažādiem ceļu sakārtošanas finansējuma modeļiem plānots ekspertu darba grupā diskutēt konferencē aprīlī.
Savukārt Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sēdes dalībniekus informēja par paveikto Ceļu satiksmes drošībā 2014. līdz 2016.gadā un turpmākajiem pasākumiem, ziņoja par ceļu satiksmes drošības pasākumu īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī sniedza atskaiti par 2016.gadu un informēja 2017.gada pasākumu projektu.
Ceļu satiksmes drošības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.
Uz sarakstu
