Ogrē 25.martā piemin komunistiskā genocīda upurus
25.marts Latvijas tautas vēsturē ir iegājis kā viens no traģiskākajiem padomju laiku okupācijas gados, norāda Ogres represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. "Šis 25.marts ieies Ogres vēsturē ar to, ka šogad mēs pirmo reizi piemiņas pasākumā pulcējamies jau atjaunotajā represēto Piemiņas vietā. Zīmīgi arī tas, ka šī diena iekrīt Lielajā Piektdienā," atklājot piemiņas pasākumu, klātesošos uzrunāja Kaļķis.
Ogres represēto kluba priekšsēdētājs arī atklāja, ka šogad ar Ogres novada pašvaldības atbalstu iecerēts turpināt piemiņas vietas pārbūvi un apzaļumošanu. "Piemiņas vietā plānots iemūžināt to 270 represēto vārdus un uzvārdus, kuri tika deportēti no Ogres apriņķa un tagad atdusās svešajā zemē- Krievijā," stāsta Kaļķis.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis uzsvēra, ka deportācijas skāra galvenokārt nacionāli domājošos un saimniekus, kas saimniekoja savā valstī un ir šīs valsts pamats. "Mēs esam aizmirsuši, kā saimniekot savā valstī, braucot pa laukiem, redzam, ka bieži tie ir tukši un pamesti. Diemžēl šobrīd paši cilvēki izvēlas pamest savu valsti. No 2010.gada līdz 2016.gadam Ogres novads zaudējis 2600 cilvēkus. Šis piemineklis ir atgādinājums latviešu tautai, ka mēs nedrīkstam pamest savus laukus un savas zemes, jo citi ir maksājuši dārgu cenu par to- savas dzīvības," uzrunājot klātesošos, teica Helmanis.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane aicināja ar klusuma brīdi pieminēt komunistiskā genocīda upurus. Tamane atzina, ka arī viņas dzimta cietusi 1949.gada deportācijās: "Arī manas dzimtas mājas Iecavā palika tukšas, arī pēc tam vēl ilgi narcises ziedēja, bet saimnieku tur vairs nebija. Lai mūsu tautai nekad šāda līdzīga vēstures lappuse nebūtu jāpāršķir un lai mēs visi varētu dzīvot mierā, saticībā un lepoties ar to, ka mums ir iespēja šeit būt un godināt, un pieminēt, un skatīties tālāk ar drošu skatu, lai mūsu bērni izaugtu brīvā, gaišā Latvijā."
Pēc klusuma brīža, godinot represiju upurus, pie Piemiņas akmens tika nolikti ziedi. Pēc piemiņas pasākuma tā dalībnieki devās uz Ogres Kultūras centru, kur tikās ar dzejnieku Knutu Skujenieku, arī represēto, noklausījās Goran Gora dziedātās dziesmas galvenokārt ar Skujenieka vārdiem.
Uz sarakstu
