Norāda uz pašvaldību neieinteresētību ar VK pārrunāt revīziju rezultātus
Veicot revīzijas pašvaldībās par sociālās palīdzības sniegšanu, valsts kontrolieri ir pārsteidzis, ka revīzijas ziņojumu saskaņošanas laikā netiek izmantota iespēja revīziju pārrunāt ar revidentiem. Kā piemērus viņa minēja Jelgavas novada un Jelgavas pilsētu, kuru pārstāvji nav izmantojuši šo iespēju.
Krūmiņa aicināja pašvaldību pārstāvjus tomēr izmantot iespēju pārrunāt neskaidros jautājumus ar revidentiem.
Tāpat viņu pārsteidzis, ka pēc revīzijas rezultātu publiskošanas ir radušās dažādas interpretācijas un mīti, turklāt revīziju rezultātus publiski komentējušas arī pašvaldības, kurās pārbaude nemaz nav veikta. Viņa kliedēja vienu no galvenajiem mītiem, proti, vai revidentiem vispār ir pieredze sociālajā darbā, lai veiktu šādas pārbaudes. Krūmiņa uzsvēra, ka revidenti ir pārbaudījuši tikai to, kā tiek ievēroti normatīvie akti un pašvaldību saistošie noteikumi, nevis pašvaldību sociālo darbinieku profesionalitāte.
Vienlaikus valsts kontroliere uzteica tās pašvaldības, kas pēc revīzijām jau ir rīkojušās un izvērtējušas ierobežojumus sociālajiem pabalstiem, savukārt Rēzekne esot viena no tām pašvaldībām, kas regulāri izvērtē tās iedzīvotājiem pieejamos sociālās palīdzības veidus.
Valsts kontroles eksperti šodien pašvaldību pārstāvju uzmanību vērsa uz to, ka atsevišķās pašvaldībās pastāv pārāk strikti ierobežojumi sociālās palīdzības sniegšanai, turklāt pašvaldībai šīs prasības pašai ir ļoti grūti ievērot. Pašvaldības, izstrādājot kritērijus sociālās palīdzības sniegšanai, nav pietiekami izvērtējušas, kādiem ir jābūt kritērijiem, vai tie atbilst iedzīvotāju sociālajai situācijai un vai tie ir piemērojami konkrētā pašvaldībā. Piemēram, iepazīstoties ar kritērijiem, ģimene nolemj, ka tai nemaz nav iespēju iegūt maznodrošinātās ģimenes statusu, lai gan ienākumi tai ir zemi.
Tika arī atgādināts, ka aizbildinājumi par to, ka pašvaldībām nav pieejamas datubāzes par iedzīvotājiem, neiztur kritiku, jo ir pašvaldības, kuras šīs datubāzes pilnvērtīgi izmanto.
Veicot revīziju desmit pašvaldībās, Valsts kontrole atklājusi, ka lielākajā daļā no tām sociālā palīdzība iedzīvotājiem sniegta nepamatoti, neizvērtējot, vai tā tiešām konkrētām personām ir nepieciešama. Bieži pabalsti sniegti personām, kam pieder vairāki nekustamie īpašumi, lai gan normatīvie akti liedz tādos gadījumos sniegt palīdzību.
Tāpat palīdzība sniegta it kā trūcīgām personām, kas pirms laika pašas aizdevušas apjomīgus finanšu līdzekļus vai guvušas ienākumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas. Revidenti norādījuši, ka nereti pašvaldību sociālā dienesta darbinieki nav pārbaudījuši datubāzēs pieejamo informāciju par palīdzības prasītāju mantisko stāvokli.
Uz sarakstu
