Neapmierināts ar lēmumu pieņemšanas kārtību partijā, Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Libeks izstājies no "Vienotības"

Jelgava, 11.jūl., LETA. Paužot neapmierinātību ar lēmumu pieņemšanas kārtību partijā, Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks izstājies no "Vienotības", aģentūrai LETA apliecināja Libeks.

Viņš klāstīja, ka pēdējos gados lēmumi partijā tiek pieņemti tikai valdes līmenī, nediskutējot ar pašvaldību pārstāvjiem. Viņaprāt, partijas vadība lēmumus balsta nevis politiskā spēka programmā, bet pašu idejās, par piemēru minot iecerētās izglītības sistēmas un pašvaldību reformas.

Domes priekšsēdētājs neuzskata, ka būtu pievīlis savus vēlētājus, kas pašvaldību vēlēšanās balsoja par "Vienotības" sarakstu, jo vietējie esot balsojuši par tiem, kas strādā pašvaldībā, nevis par "Vienotības" darbu Latvijā. Viņa lēmumu atbalstot arī daļa domes deputātu, taču, vai citi varētu sekot Libeka piemēram, partiju pametot, viņam neesot informācijas.

Libeks vēl neatklāja, vai plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam.

Arī iepriekš Libeks un Jaunjelgavas novada dome vērsusies pret valstī īstenoto izglītības politiku, apstrīdot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka minimālo izglītojamo skaitu novada vidusskolās, ko Satversmes tiesa (ST) atzina par neatbilstošiem Satversmei.

ST secināja, ka atbilstoši gramatiskajai tiesību normas interpretācijai MK nebija pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs. No pilnvarojošajā normā ietvertā formulējuma "noteikt kārtību" izriet MK tiesības noteikumos regulēt tikai attiecīgā jautājuma procesuālo aspektu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīšanai no tām.

Tāpat ST norādīja, ka attiecībā uz vispārējās izglītības iestādēm MK ir pilnvarots noteikt tikai kārtību izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē un atskaitīšanai no tās, nevis izstrādāt kritērijus, kas varētu būt pamats atteikumam uzņemt izglītojamo vidusskolā.

Kopumā ST atzina, ka valdība, pieņemot apstrīdētās normas, darbojās pretēji varas dalīšanas principam un pārkāpa likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. Līdz ar to ST nolēma atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.