Naudiņš: Igaunija aktīvi "makšķerē" Latvijas uzņēmējus
Sēdē bija plaša diskusija saistībā ar no nākamā gada noteikto minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, pret ko aktīvi iestājās uzņēmēju, lauksaimnieku un biedrību pārstāvji, uzsverot, ka daudz cilvēku vairs nevarēs piepelnīties uz pusslodzi, jo darba devējs nevarēs atļauties šīs personas algot.
Kā piemēri sēdē tika minēti pārdevēji lauku veikalos, kuri strādā uz pusslodzi, lauku tūrisma sētas, kurām pavāri nepieciešami tikai nedēļas nogalēs, vai palīgi lauku darbos, kuri nepieciešami pāris stundas dažas dienas nedēļā.
Tāpat nebija apmierināti biedrību pārstāvji, skaidrojot, ka tajās pilnu laiku ierasti strādā tikai viens cilvēks, bet papildu cilvēki tiek piesaistīti atsevišķos projektos.
Jaunā regulējuma kritiķu ieskatā no nākamā gada var būtiski pieaugt bezdarbnieku pabalstos izmaksājamās summas, vienlaikus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atgādināja, ka ir gatava vērsties Satversmes tiesā.
Savukārt Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji vērsa uzmanību, ka mērķis ir nodrošināt cilvēkus vecumdienās ar pensiju kaut minimālajā apmērā, kā arī palīdzību maternitātes, slimības vai bezdarba gadījumā.
LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka līdz šim sistēma nebija kārtībā un Latvija bija "pusslodzes pensionāri", kuri, pienākot attiecīgajam vecumam, saprot, ka nav veiktas sociālās iemaksas pienācīgā apmērā.
Komisijas vadītājs Naudiņš retoriski taujāja, vai tiek plānoti "'mikrouzņēmumu kapu svētki". Deputāts uzsvēra, ka Igaunija patlaban aktīvi "makšķerē" Latvijas uzņēmumus, lai tie pārceltu darbību uz kaimiņvalsti, kam noteikti vajadzētu pievērst uzmanību.
Tostarp Naudiņš minēja, ka viņš kā bijušais uzņēmējs saņēmis ielūgumu uz lielu konferenci Rīgā, kurā Latvijas uzņēmējiem tiks stāstīts par biznesa vides priekšrocībām un iespējām Igaunijā.
Komisija nolēma rakstīt vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izklāstot tai šodien izrunātās bažas saistībā ar paredzēto regulējumu.
Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.
No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.
Uz sarakstu
