LVC rosinās definēt kritērijus velosportistu grupu pavadošā transporta aprīkojumam
VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) satiksmes drošības speciālisti gatavo priekšlikumus par to, kādam būtu jābūt velosportistu grupu pavadošā transporta aprīkojumam, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Šāda definīcija noteikumos esot nepieciešama, lai izvairītos no dažādajiem traktējumiem un interpretācijām un lai pavadošās automašīnas būtu patiešām pamanāmas jebkuros laika apstākļos.
Kā skaidro LVC, jo labāk gājējs vai velobraucējs ir pamanāms uz ceļa, jo drošāka ir viņa pārvietošanās pa to. Par to tiekot runāts katrā drošības kampaņā, piemēram, aicinot gājējus lietot atstarotājus un atstarojošās vestes. Kā skaidro LVC, velosportistu grupu pavadošajam transportam ir tieši tāda pati nozīme kā gājēju atstarotājiem un vestēm. Tam ir jābūt savlaicīgi pamanāmam un jābrīdina pārējie satiksmes dalībnieki. Īpaši svarīgi tas ir bērnu grupu velobraucienu gadījumos.
Uzņēmumā skaidro, ka satiksme uz valsts galvenajiem autoceļiem ir intensīvākā un ātrākā Latvijā. "Mums nav autobāņu, mūsu lielākie ceļi ir galvenās nozīmes valsts autoceļi, kur maksimālais atļautais ātrums ir līdz 100 kilometri stundā, bet satiksmes intensitāte vietām ir lielāka par 20 000 automašīnu diennaktī. Un tieši pa galvenajiem valsts ceļiem notiek visintensīvākā tranzīta satiksme. Būt labi saredzamam uz šāda ceļa nav pārspīlējums, tā ir nepieciešamība," uzsver LVC eksperti.
Uzlabot velosipēdistu pavadošā transporta pamanāmību esot solis pretī drošībai, un tas esot nepieciešams neatkarīgi no Garkalnē notikušā - lai labotu trūkumus Ceļu satiksmes noteikumos. LVC gan arī uzsver, ka autobraucēju atbildība par drošību uz autoceļiem tamdēļ nekādā gadījumā nesamazinās. Droši uz ceļa esot tad, kad par to rūpējas visi ceļu satiksmes dalībnieki.
LVC norāda, ka Ceļu satiksmes noteikumu 225.punktā nav noteikts, ko nozīmē "speciāli aprīkots" transports, kas pavada velosportistu kolonnas uz autoceļiem. Līdz ar to katrs to var traktēt pēc savas izpratnes.
Ceļu satiksmes negadījumu statistika joprojām liecinot, ka nekas no tā, ko uz ceļiem varam izdarīt drošības labad, nebūs par daudz. Pērn Latvijā notikuši 3728 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 212 un ievainoti 4603 cilvēki. Šā gada deviņos mēnešos uz autoceļiem jau ir bijuši 134 bojāgājušie, no tiem 51 bojāgājušais - mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, tai skaitā velosipēdisti. Salīdzinājumā ar 2013.gadu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2014.gadā bija pieaudzis par 18,4%. Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Vairāk bojāgājušo uz ceļiem ir tikai Rumānijā.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka pirmdien uz Vidzemes šosejas Garkalnē, kravas Polijas pilsoņa vadītai automašīnai "Scania" saduroties ar vieglo automašīnu "Opel Vectra", tā pēc sadursmes ietriekusies vairākos riteņbraucējos, kuri bija devušies treniņa braucienā. Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, vieglā automašīna bijusi pavadošā automašīna riteņbraucēju grupai. Aiz tās aizvējā braucis arī 12 gadus vecs zēns, kurš cietis vissmagāk.
Uz sarakstu
