LPS domes sēdē izskan dažādi viedokļi par bēgļu nodrošināšanu ar dzīvokļiem
Trešdien, 4.novembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem diskutējot par patvēruma meklētāju iespējām atrast dzīvesvietu pēc "Mucenieku" vai Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra atstāšanas, izskanēja dažādi viedokļi, novēroja aģentūra LETA.
Kā norādīja Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), pašvaldībai ir vairāki brīvi dzīvokļi, ko varētu piedāvāt patvēruma meklētājiem, bet tajos nepieciešams veikt remontu. Pēc viņa domām, šī būtu situācija, kurā valstij vajadzētu atbalstīt pašvaldību.
"Valdība nav pieņēmusi lēmumu par šādām investīcijām," sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atgādināja, ka, runājot par mājokļa meklēšanu, bēgļiem būs vienādas tiesības ar valsts pamatiedzīvotājiem un viņiem nepienākas tiesības saņemt dzīvokļus ārpus rindas.
Arīdzan Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka šāda situācija nebūtu pieļaujama. "Nevaram bēgļus rindās uz pašvaldības dzīvokļiem nolikt priekšā mūsu cilvēkiem," sacīja Straujuma. Viņai pievienojās vairāku pašvaldību pārstāvji, velkot paralēles ar padomju laikiem, kad iebraucējiem atšķirībā no pamatiedzīvotājiem tika piešķirti dzīvokļi bez rindas.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka šajā jautājumā ir visiem vienlīdzīgi spēles noteikumi.
Krauklis gan pievērsa uzmanību faktam, ka atsevišķos gadījumos būtu iespējams izveidot sasaisti "darbs-mājas", respektīvi, nodrošināt cilvēkam darbvietu līdzās dzīvesvietai, un šādās reizēs būtu izdevīgi investēt dzīvokļu remontā. Taču pašvaldībai pašai gan līdzekļu neesot.
Pētersone-Godmane oponēja, ka tādā gadījumā šādu ieguldījumu var prasīt no uzņēmējiem, kuriem nepieciešams darbaspēks.
Straujuma norādīja, ka pēc šāda principa dzīvokļus remontēt nav iespējams, jo, ja tas notiktu vienā pašvaldībā, arī citas pašvaldības uzreiz pieprasītu remontus.
Toties Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda norādīja, ka uzņēmēji diezin vai būtu gatavi veikt šādas investīcijas, bet doma par īpašumu sakārtošanu šādā veidā nav slikta, jo dzīvojamā platība jau paliks pašvaldības īpašumā neatkarīgi no tā, vai bēgļi pašvaldībā paliks vai dosies kur citur.
Tāpat tika apspriesta nepieciešamība izvairīties no bēgļu koncentrēšanās vienuviet - vienā pašvaldībā vai teritorijā. Kā bilda Straujuma, viņa šo domu atbalsta. Savukārt Kozlovskis norādīja, ka Latvijā tiks uzņemti nevis tūkstoši, kā citās valstīs, bet gan 531 persona, turklāt šo cilvēku ierašanās Latvijā notiks pakāpeniski, tālab par to nebūtu jāraizējas.
Uz sarakstu
