Lauku platjoslas pieslēguma cena ir samērīga, to nemainīs
Interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), telekomunikāciju operatori, kabeļtelevīzijas uzņēmumi un citi interesenti var nomāt t.s. melno optisko šķiedru par 24 eiro mēnesi par katru kilometru optiskā kabeļa starp maģistrālo optisko tīklu un piekļuves punktu lauku pilsētā vai ciematā, stāstīja projekta ieviesēja "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Bokta atzina, ka nomas maksa ir lētāka par līdzīgu pakalpojumu Lietuvā, kur jāmaksā 29 eiro mēnesī par attiecīgo optikas kilometru, bet divreiz dārgāka par kilometru, ko prasa no operatoriem Igaunijā - 12 eiro. Taču viņš uzsvēra, ka Latvijā nomas maksu prasa tikai par pirmajiem 12 kilometriem optiskā kabeļa, un operatoram nekad nav jāmaksā vairāk par 288 eiro mēnesi, arī ja kabeļa atzars ir garāks par 12 kilometriem.
LVRTC vadītājs arī norādīja, ka piedāvājums Latvijas operatoriem, viņaprāt, ir salīdzinoši samērīgs un izdevīgs, jo piedāvā iespēju saņemt datu plūsmu no diviem maģistrāliem tīkliem un ir izbūvēts tuvāk iespējamām operatoru atrašanās vietām, nekā to paredz Igaunijas modelis.
"Ja Latvija diskutē par būvēšanu tuvumā ūdenstornim (vieta, kur mazpilsētās operatori var izvietot bezvadu interneta iekārtas) vai ēkām, Igaunijā vispār apdzīvotās vietās nebūvēja, apstājās ārpus, un pārējo būvēja operatori. Apdzīvotā vietā ierīkot optiku ir divreiz dārgāk - jāatjauno uzraktas ietves, jāveic citi darbi. Turklāt igauņi nepievienojās pie divām maģistrālēm. Tas igauņiem ļauj to posmu iedot par lētāku cenu," skaidroja Bokta.
"Šogad neesam plānojuši tarifus pārskatīt, un pirmos trīs gadus biznesa plānā paredzam projektam zaudējumus. Šogad un nākamajā gadā neredzu, ka varētu mainīt kilometra nomas cenu, ja netiek piešķirts jauns valsts atbalsts vai mainīti principi. Vienīgais, ko varētu pārskatīt, ir princips, ka mazākais posms, par kuru jāmaksā, ir kilometrs, tā varētu būt mazāka vienība," viņš sacīja.
"Kad projekta uzraudzības padomē skatījām tarifus, bija vairāki LIA biedri, kas teica, ka tas varētu būt zemāks par 24 eiro par kilometru mēnesī. Taču izrēķinājām, saskaņojām un nolēmām atstāt to, kā tas ir patlaban nofiksēts, un tad skatīsimies," apliecināja arī Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, kas ir lauku platjoslas projekta uzraudzības padomes loceklis.
Diskusijas gaitā arī izskanēja, ka piekļuves punkta noma nav galvenā izmaksa, kas saistīta ar operatora darbību, izmantojot šādu punktu. Tā kā tiek nomāta "melna šķiedra", kurā netiek pārraidīta datu plūsma gaismas impulsu veidā, operatoram ir jāierīko t.s. aktīvas ierīces, kas pārkodē datu plūsmu (internetu, balss sarunas un televīzijas signālus) no gaismas impulsiem uz elektronisku datu plūsmu gala lietotājiem pa fiksētu tīklu vai ar bezvadu raidītājiem.
Kā skaidroja Bokta, piekļuves punkta nomai nevajadzētu veidot vairāk par 20% no punkta lietotāja – operatora kopējām izmaksām. Pārējās izmaksas veido t.s. aktīvas aparatūras uzstādīšana, datu plūsmas un satura iepirkšana, klientu apkalpošana un citi izdevumi.
"Lattelecom" juridiskās daļas direktors Toms Meisītis sacīja, ka jebkuram operatoram, kas vēlas pieslēgties LVRTC t.s. vidējās jūdzes tīklam, ir jābūt attiecīgajai investīciju kapacitātei atbilstoši konkrētai darbības vietai.
"Lai tā pēdējā jūdze līdz gala lietotājam būtu izbūvēta, arī operatoram ir jābūt investīciju kapacitātei un pietiekami daudz līdzekļu, lai viņš veiktu ilgtermiņa investīcijas. Tātad problēma nav tikai mazapdzīvotajās vietās, bet arī nepietiekamā investīciju kapacitātē šajās vietās. Tirgum laika gaitā būs nepieciešams konsolidēties, lai iegūtu šo investīciju kapacitāti un varētu izbūvēt gala pieslēgumu tīklus. "Lattelecom" optiskā tīkla ieviešana bez lielas investīciju kapacitātes nebūtu bijusi iespējama. Precīzas izmaksas nevar noteikt, jo katrs gadījums ir citāds, kaut vai tas, cik jāmaksā privātīpašniekiem par zemes, telpu vai pazemes kabeļu kanalizācijas nomu, par kārtīga būvprojekta izstrādi, jo "Lattelecom" nemētā kabeļus pa jumtiem, kā to dara daži citi," teica Meisītis.
"Viens no pieņēmumiem ir, ka būs nedaudz vairāk par 1,5 klientiem (operatoriem) uz katru piekļuves punktu. Ja ir 177 punkti, sareizinot ar 1,5, būtu jābūt ap 300 (līgumu)," teica Bokta.
Savukārt Meisītis lika saprast, ka Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi, kas ir starp zemākajiem Eiropā, nerada pietiekamus ieņēmumus operatoriem, lai tie varētu dāsni investēt un izvērsties.
"Tas, ko cilvēki Skandināvijā maksā par 4G, fiksēto internetu, televīzijas pakalpojumiem, nav Latvijas cilvēka prātam aptverams. Turklāt Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē," apgalvoja Meisītis.
Kā uzzināja aģentūra LETA, optiskais platjoslas pieslēgums no "Telia" Zviedrijā (pieder "TeliaSonera" koncernam) maksā ap 53 eiro mēnesī par 250 megabitu sekundē (Mbps) ātrumu (tas pats, ko pamatpakās piedāvā "Lattelecom"), plus aptuveni 21 eiro par 55 kanālu televīzijas paketi. Tiek arī piedāvātas atlaides jauniem klientiem.
Satiksmes ministrijas un Eiropas Savienības (ES) projekts "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" tika sākts 2012.gada maija beigās, kad SM parakstīja līgumu ar LVRTC par projekta īstenošanu.
Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta lauku teritorijām, kurās platjoslas interneta pakalpojumi ar uzlabotiem datu pārraides parametriem - ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbps (megabiti sekundē) - nav pieejami un elektronisko sakaru komersanti neplāno tos piedāvāt līdz 2015.gadam.
Projekts paredz t.s. vidējās jūdzes optiskā kabeļa ierīkošanu līdz pieslēguma punktam, kur to vietējie operatori var izmantot savu iekārtu ierīkošanai, lai sniegtu t.s. pēdējo jūdzi - gala lietotāju - mājsaimniecību, uzņēmēju un iestāžu pieslēgumus internetam.
Projekta pirmajam posmam ir atvēlēts finansējums 26 miljoni eiro, no kuriem 87,18% veido ERAF līdzfinansējums, bet pārējā daļa tiek finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projekta darbus reģionos veic vairāki privāti uzņēmēji LVRTC uzdevumā.
Pēc pirmā posma pabeigšanas, kas paredzēta 2015.gada vasaras beigās, tiks veikts otrs posms ar finansējumu 40 miljoni eiro, pārsvarā no ERAF. Tas jāpabeidz līdz 2020.gadam.
Uz sarakstu
