Lauksaimnieku apvienība rosinās mazināt algas ieturējumu likmes
Pētot situāciju saistībā ar personu nodarbināšanu laukos, biedrība secinājusi, ka arvien vairāk laukos strādājošo darba devēju izjūt iepriekšējo gadu kreditēšanas ietekmi uz darba ņēmēju.
"Pēdējā laikā ļoti bieži rodas situācijas, kad darba devējiem ir jāizpilda tiesu izdoti izpildraksti, kas paredz par 30% līdz 50% samazināt darba ņēmēju jau tā mazo atalgojumu. Tas situāciju padara kritisku laikā, kad trūkst darba roku," norādīja Cielavs.
"Lauksaimnieku apvienība" rosinās grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzētu maksimālo ieturējuma apmēru līdz 20% no darba samaksas.
Vēl viens no risinājumiem būtu neveikt algas ieturējumu pirmajos mēnešos pēc darba sākšanas.
"Būtu jānosaka, ka ieturējumi jāuzsāk ne ātrāk kā pēc 60 dienām no darba līguma noslēgšanas brīža, tādējādi ļaujot darbiniekam strādāt, nostabilizēt dzīvi un stimulējot nepamest darbu," norādīja Cielavs.
Biedrības pārstāvis sacīja, ka problēma īpaši skar krīzes piemeklēto piena nozari, kur govju slaukšana jāveic katru dienu un darbinieku mainība ļoti ietekmē nozares attīstību.
"Darba devēji ir neapskaužamā situācijā, ja no darbinieku ģimenes locekļiem katrs ir aizņēmies kaut vienu vai vairākus kredītus, radies parāds, bet abi ir nodarbināti vienā saimniecībā. Darba devējam tā vairumā gadījumu ir īslaicīga problēma, bet darba ņēmējs, redzot, ka viņam no algas tiek atņemti 30-50%, izvēlas braukt strādāt uz Angliju. Otra iespēja - maksāt algu aploksnē, tā negribot ienākot "pelēkajā" ekonomikas zonā," skaidroja biedrības vadītājs.
Arī zemnieku saimniecības "Kalna Tomēni" īpašnieks Juris Bērziņš atzina, ka šī problēma ir aktuāla.
"Ja darbinieks nāk pie manis strādāt, ir centīgs, labi zina savu darbu, tad kāpēc man viņam maksāt tikai minimālo algu tikai tāda iemesla dēļ, ka kādreiz viņš ir paņēmis ātro kredītu? Ja jau ir tāda situācija radusies, tad tikai godīgi, ka ieturējumi nav lielāki par 20%, jo kurš gan savādāk strādās laukos," retoriski vaicāja zemnieks.
Biedrības pārstāvji norādīja, ka lauksaimnieki šonedēļ jau ir tikušies ar Labklājības, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem. Sarunās secināts, ka problēma ir aktuāla un tā steidzami ir jārisina, veicot attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.
"Lauksaimnieku apvienība", kā arī "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedri. LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.
Uz sarakstu
