Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā varētu iekļaut 17 novadus 

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai. Kā norāda ministrijā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Likumprojekts paredz, ka Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. Privātīpašumā esošā teritorija nevar pārsniegt 30% no Latgales SEZ teritorijas. Ir noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Kā galvenie ir teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Ministrija gan nav noteikusi konkrētas pašvaldības, kuru atsevišķām teritorijām varētu noteikt SEZ statusu, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju. Tomēr ir noteikts provizoriskais pašvaldību saraksts, kurās varētu atrasties SEZ teritorija un tās iespējamā platība. Plānots, ka maksimālā teritorijas platība nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona, kura kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri. Attiecīgi 5% ir 727,45 kvadrātkilometri.

Provizoriskajā pašvaldību sarakstā ir iekļauti 17 novadi un Daugavpils. Rēzekne šajā likumā nav iekļauta, jo tai jau ir sava speciālā ekonomiskā zona, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, skaidro ministrijā.

Likumā noteikts, ka Latgales SEZ esošajiem uzņēmumiem var piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos tiešo nodokļu atvieglojumus.

Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā ar nākamo gadu.

Uz sarakstu