Latgales pašvaldības nezina, kur ņemt naudu pirmsskolas pedagogu algu paaugstināšanai
Tāpat reģiona pašvaldības nezina, cik lielā mērā tās būs spējīgas palielināt skolotājiem algu - līdz 560 eiro vai līdz 620 eiro, jo valdība, uzliekot tām par pienākumu nodrošināt algu pieaugumu skolotājiem, šim mērķim nav piešķīrusi nepieciešamo finansējumu.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) aģentūrai LETA pieļāva, ka skolotāju algu pieauguma nodrošināšanai pašvaldībai var nākties atteikties no plānotās brīvpusdienu ieviešanas atsevišķās klašu grupās.
"Šādi rīkojoties, Izglītības un zinātnes ministrija ir izvēlējusies vieglāko ceļu. Piedevām izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) nekaunīgi ir atļāvies paziņot, nevajadzīgi šo jautājumu politizējot, ka nākamais ir pašvaldības vēlēšanu gads un gan jau, ka tās nekur neliksies un paaugstinās skolotāju darba algas," uzsvēra Upenieks.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis aģentūrai LETA atzina, ka darba algas pielikuma nodrošināšanai pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam ieskaitot, pašvaldībai var nākties atteikties no vairāku iepriekš iecerētu projektu īstenošanas.
Konkrētus projektus Jēkabpils vicemērs nenosauca, sakot, ka patlaban Jēkabpils Izglītības nodaļas speciālisti sadarbībā ar kolēģiem no Finanšu ekonomikas nodaļas veic aprēķinus, cik lieli līdzekļi šīm vajadzībām būs nepieciešami. "Pašvaldības gada budžets jau ir saplānots, un nekādu rezerves līdzekļu, kas varētu tikt izmantoti minētajām vajadzībām, mums arī nav. Pieļauju, ka šāda valdības rīcība varētu radīt nopietnas problēmas daudzām pašvaldībām," teica Raščevskis.
Pēc Jēkabpils vicemēra domām, arī pats šis uzstādījums, kurš paredz, ka vienai pedagogu kategorijai darba algas tiek palielinātas līdz noteiktam līmenim, bet citai vai nu līdz 620 eiro, vai arī līdz 560 eiro, ir nedaudz jocīgs.
Savukārt Rēzeknes pašvaldībā, lai nodrošinātu darba algu pieaugumu skolotājiem, no projektu realizācijas atteikties gan negrasās, jo tā esot viena no prioritātēm un saistīta ar nodokļu bāzes palielināšanu.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) aģentūrai LETA atzina, ka nepieciešamība palielināt darba algu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem pašvaldībai, protams, radīs sarežģījumus, jo tās budžets ir saplānots, un atrast papildus aptuveni 200 000 eiro līdz gada beigām nebūs viegli. Kopējā darba algas paaugstināšanai nepieciešamā summa Rēzeknē esot aptuveni pusmiljons eiro gadā.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods aģentūrai LETA atzina, ka ir vairāk nekā nekorekti tagad padarīt par sliktajām tās pašvaldības, kuras varbūt nespēs pilnībā nodrošināt darba algas pieaugumu. "Pie kā šīs pašvaldības, to vadītāji, deputāti, iedzīvotāji un skolotāji ir vainīgi, ja valsts problēmu risināšanu no saviem pārliek uz pašvaldību pleciem. Šādi normālā valstī nerīkojas, tā nedrīkst rīkoties," uzsvēra Vaivods.
Jaunie pedagogu darba apmaksas noteikumi, pēc Līvānu mēra teiktā, vislielāko pieaugumu paredz tām pašvaldībām, kur jau tā ir vismazākās problēmas ar pedagogu darba apmaksu. Pedagogu darba apmaksas koeficienti jaunajos noteikumos ir salikti, neņemot vērā mazo lauku skolu intereses, kas joprojām dod labu izglītību un vēl varēja pastāvēt. Tādējādi mākslīgi tikusi radīta netaisnība starp skolām un skolotājiem. Tagad mazajām pašvaldībām paralēli pirmsskolas iestāžu pedagogu darba algas paaugstināšanai būs jāmeklē arī papildus finansējums šo skolu uzturēšanai.
Līvānu mērs uzskata, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis negatīvi ietekmēs arī valsts iekšējo drošību reģionos, it sevišķi Latgalē, jo pieaugs cilvēku neapmierinātība.
Arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā joprojām nav īstas skaidrības vai šogad izdosies rast pirmsskolas pedagogu atalgojuma palielināšanai nepieciešamo papildu finansējumu pilnā apjomā.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis aģentūrai LETA prognozēja, ka darba algas paaugstināšanai minētajai pedagogu kategorijai šī gada četriem mēnešiem Daugavpilī ir nepieciešami 270 000 eiro, bet veselam gadam šī summa ir "vēl iespaidīgāka, un pašvaldības budžetā nav brīvu šādu līdzekļu".
Daugavpils vicemērs atzīmēja, ka joprojām nav atrisināts arī jautājums par finansējumu speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Ja valsts pēkšņi pārstāj šo mācību iestāžu uzturēšanu, tad jautājums, kas finansēs to uzturēšanu, arī paliek atklāts, viņš norādīja.
Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (LSDSP) aģentūrai LETA atzina, ka pašvaldības budžetā finansējums darba algas paaugstināšanai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam ieskaitot un kuriem atalgojums tiek maksāts no pašvaldību budžeta, nav bijis paredzēts, līdz ar to deputātiem būs jāskatās, kur ņemt papildu līdzekļus vai arī kam samazināt piešķirto finansējumu.
Tas, vai darba alga pirmsskolas pedagogiem šogad tiks paaugstināta, būšot atkarīgs no atrasto līdzekļu daudzuma un deputātu balsojuma. Saistībā ar jauno pedagogu darba apmaksas kārtību papildus finansējumu pašvaldībai visdrīzāk nākšoties meklēt arī skolām.
Uz sarakstu
