Krievijas pedagogs: Ieviest fizikas eksāmenu bērnu ieinteresēšanai nav pareiza pieeja
"Bērniem ir jāsajūt savi panākumi, savas perspektīvas. Tas ir daudzkārt svarīgāk nekā stingra kontrole. Galu galā, kā rāda pieredze, jebkuru eksāmenu ir iespējams nokārtot, arī nemācoties priekšmetu," skaidro eksperts.
Epšteins pauž viedokli, ka Latvija un Krievija izglītības jomā saskaras ar identiskiem uzdevumiem, no kuriem galvenais joprojām ir atteikšanās no padomju tradīcijām un koncentrēšanās uz Rietumu sistēmu ieviešanu.
"Latvijas un Krievijas vecākiem ir vienādi stereotipi. Viņi, piemēram, uzskata, ka jo vairāk stundu bērns mācās, jo labāk. Un jo vairāk bargu eksāmenu, jo labāk. Eiropas un ASV vecākiem ir savādāka izpratne," uzsver Epšteins.
Viņš arī norāda, ka Krievijas izglītības sistēmas lielākā izgāšanās ir pats apmācību beigu posms, kad universitāšu absolventi nesaprot, par ko viņiem jākļūst.
Šīs kļūdas cēloņi meklējami jau pamatskolā, kad bērniem liek mācīties, bet īsti nepaskaidro, kāpēc tas ir jādara.
"Krievijā cilvēks, kas iestājies universitātē, parasti nezina, kāpēc viņš tur ir devies. Viņš vienpadsmit gadus mācās skolā, tad vēl piecus universitātē un tikai pēc tam labākajā gadījumā saprot, ar ko vēlas nodarboties. Krievijas skolēni daudz zina, bet viņiem nav apjausmas, kur likt šīs zināšanas. Viņi nemāk tikt ar sevi galā. Cilvēki vispār baidās būt brīvi un ar prieku nodod citu rokās sava likteņa lemšanu," uzskata Epšteins.
Uz sarakstu
