Kredītiestādēm būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja, ka informācija par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID ir nepieciešama, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Pašlaik VID var saņemt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un kredītiestādēm tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu, ja VID ir konstatējis riskus, kas norāda uz iespējamo pārkāpumu valsts ieņēmumu jomā. Lai uzlabotu VID darba efektivitāti, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas rezidentu veiktajiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz kredītiestādes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, būtu pieejama arī VID, jo informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus, skaidroja FM.

FM norādīja - ja VID rīcībā būtu informācija par kredītiestāžu sniegtajiem aizdomīgo darījumu nodokļu jomā ziņojumiem, VID to varētu izmantot, lai savlaicīgi konstatētu personas, kurām pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā, īpaši tādas personas, kuras veido savstarpējo darījumu shēmas, lai samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli vai izkrāptu šo nodokli no budžeta, vai slēpj patiesos ienākumus, tostarp arī iegūstot naudas līdzekļus "aplokšņu algu" izmaksām.

Informācija par kredītiestāžu sniegtajiem aizdomīgo darījumu nodokļu jomā ziņojumiem ļautu VID mērķtiecīgi veikt preventīvos pasākumus, piemēram, aicinot nodokļu maksātājus deklarēt ienākumus, ja tie nav deklarēti pilnā apmērā. VID arī varētu efektīvāk plānot nodokļu kontroles pasākumus personām, kurām konstatēts lielākais risks, ka nodokļi nav deklarēti pilnā apmērā. VID varētu arī precīzāk noteikt fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, kā rezultātā nodokļi budžetā netiek maksāti pilnā apmērā. Pašlaik personas, kuru izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus, var identificēt, tikai izmantojot VID rīcībā esošo informāciju no valsts reģistriem par personas veiktajiem salīdzinoši lieliem darījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma iegādi vai transportlīdzekļu pirkumiem, skaidroja FM.

FM speciālistu vērtējumā, šādas prakses pastāvēšana pozitīvi ietekmēs nodokļu maksātāju attieksmi pret nodokļu nomaksu - zinot, ka informācija par veiktajiem darījumu apjomiem var nonākt VID rīcībā, tiks uzlabota nodokļu maksātāju nodokļu deklarēšanas un nomaksas disciplīna.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka bankām jāsniedz VID informācija par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā likuma par nodokļiem un nodevām izpratnē. Līdzīgs pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Savukārt grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām uzskatīti darījuma aizdomīguma pazīmes. Darījums varētu būt aizdomīgs, ja privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi, tāpat, ja šim klientam ir neraksturīgi liels darījuma apjoms. Tāpat aizdomīgi esot gadījumi, ja ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām, kā arī nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu. Aizdomīgi arī ir tad, ja darījumā izmantots viltots dokumenti, kā arī tad, ja privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro. Tāpat aizdomīguma pazīme ir pārmērīgi liels kontu skaits vai neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme. Likumā noteiktas arī vairākas citas pazīmes.

Uz sarakstu