Krāšņie un neparastie Dāvida dzirnavu avoti

Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu novada Vaives pagastā, Vaives gravas kreisā pamatkrasta kraujā pie Dāvida dzirnavām atrodas tā dēvētie Dāvida avoti. Tā ir spēcīgu avotu grupa, ko reiz savienoja grāvis, un tie darbinājuši dzirnavas. Dāvida dzirnavu avoti tiek uzskatīti par vienu no  krāšņākajām ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām vietām Latvijā, un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.

Dāvida dzirnavu tapšana

Vaives upes dziļajā ielejā, ko vietējie dēvē par Daukšas gravu, atrodas Dāvida dzirnavas, kuras 1820. gadā uzbūvējis amatnieks Dāvids – no viņa vārda nosaukumu tad arī aizguvušas dzirnavas un avoti. Uz stāvās kraujas slejas apjomīgs mūris pāris metru augstumā, veidots no laukakmeņiem, ko Dāvids uzcēlis, lai apkopotu avotu ūdeni dzirnavām.

Dāvids Mollers dzimis 1756. gadā Veismaņu pagasta Ūbelēs, nabadzīgā ģimenē. Kādu dienu Barons Veismans zēnu saticis upes krastā, būvējot dzirnaviņas, un palīdzējis tam izskoloties galdniecībā. Par labu kalpošanu barons Dāvidam vēlākos gados piešķīris Veismaņu muižas daļēji sabrukušās dzirnavas, ko amatnieks savedis kārtībā. Tomēr par nopelnītajiem līdzekļiem Dāvids iegādājies zemi Vaives upes gravā, kur pamanījies uzbūvēt pamatīgas ūdens dzirnavas, kuru drupas redzamas vēl mūsdienās.

Vēlākos gados Daukšu ģimene, atkal atgūstot savā īpašumā Dāvida dzirnavu zemi un mežu, to uzdāvināja Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

Dzirnavu avoti

Daukšas (Vaives) gravā, upes klinšainajos krastos no Pļaviņu svītas dolomītiem izplūst vairāk nekā 30 (to skaits gan nosacīts un mainīgs) minerālūdens avotiņu, turklāt ūdens satur dzelzs hidroksīdus un kalcija karbonātu, nokrāsodami šūnakmeni rūsganā krāsā. Tie ir Latvijā lielākie avoti un augstākie avotu ūdenskritumi, sasniedzot pat septiņu astoņu metru augstumu.

Interesantos avotus savā grāmatā “Tepat Latvijā” pieminējis arī latviešu vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks un dižkoku un citu dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš, rakstot, ka: “Te ir Latvijas lielākie avoti un augstākie ūdenskritumi. Visa pakraste vienās sarkanās avotu upēs. Pazemes ūdens gan ir dzidrs un tīrs kā kristāls, tikai dzelzs oksīdu nogulas ir nokrāsojušas avotu gultnes un katru sprunguli un zaru, kas tanī iekritis, sarkanu kā asinis. Ļoti bieži Latvijas avoti plūst pa tādām sarkanām gultnēm.

Lielākā avota ūdenskrituma augstums ir septiņi astoņi metri. Tikpat augsti kritumi šeit ir arī citām – mazākām ūdens dzīslām. Turklāt tie darbojas vienlīdz lielām plūsmām cauru gadu neatkarīgi no sezonas svārstībām – ziema vai vasara, pavasaris vai rudens. Avotiem mūžam nepietrūkst ūdens.”

Vietās, kur strautiņi pa stāvajām Vaives ielejas nogāzēm plūst pār laukakmeņiem, veidojas interesanti, koši oranži ūdenskritumi. Laukakmeņi, visdrīzāk, te novietoti mākslīgi, kad tika būvētas ūdens dzirnavas. Dāvida avoti ir iecienīta ūdens ņemšanas vieta.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu