Kokneses fonds: Likteņdārza likums nodrošinās tam aizsardzību un īpašu statusu

Jelgava, 11.apr., LETA. Topošais Likteņdārza likums piešķirs objektam īpašu statusu un aizsardzību, nodrošinot iespēju piedalīties Likteņdārza veidošanā vēl plašākam atbalstītāju lokam, aģentūrai LETA pauda projekta īstenotāju - Kokneses fonda - pārstāvis Mārtiņš Pučka.

Likums paredz, ka ar projekta īstenošanu saistītie Kokneses pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā. Savukārt Kokneses fonds tāpat kā līdz šim turpinās Likteņdārza projekta īstenošanu, tai skaitā būvniecību, stādījumu un labiekārtojuma ierīkošanu, sabiedrības iesaistīšanas un publicitātes pasākumus, kā arī nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Šāds risinājums ļaušot nodrošināt līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu, vienlaikus nodrošinot Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību un pēctecību.

"Kopš 2005.gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Likteņdārza unikālais finansēšanas mehānisms un izveides princips, iesaistot plašu sabiedrību, ir salīdzināms ar Brīvības pieminekļa tapšanas gaitu un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas valstiskuma izveidē un tautas kopīgās atmiņas nostiprināšanā. Dārza iecere jau sākotnēji paredzēja, ka par ziedojumiem tapušais dārzs ir jāatstāj nākamajām paaudzēm un saskaņā ar fonda statūtiem un padomes lēmumu tā īpašumtiesības ir paredzēts nodot Latvijas valstij. Tāpēc esam gandarīti ļoti gandarīti par Likteņdārzam īpaši veltīto likumu, kas apliecina Latvijas valsts novērtējumu šai sabiedrības iniciatīvai un pielīdzina to tādiem Latvijas valsts simboliem kā Brīvības piemineklis un Brāļu kapi," komentēja Kokneses fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols.

Vienlaikus Pučka pauda, ka likums netiek pieņemts, lai risinātu kādas problēmas, bet gan, lai nodrošinātu visu to ziedojumu un ieguldījumu saglabāšanu un aizsardzību, kā arī Likteņdārza attīstīšanu un pēctecību neatkarīgi no iespējamajām izmaiņām Kokneses fondā vai pašvaldībās. Fondā uzskata, ka likums piešķir Likteņdārzam īpašu statusu un aizsardzību, nodrošinot iespēju piedalīties Likteņdārza veidošanā vēl plašākam atbalstītāju lokam.

Saskaņā ar auditētajiem finanšu pārskatiem, Likteņdārza nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksu kopsumma 2017.gada 31.decembrī bija 2 489 408 eiro, ko veido dažādās būvniecības stadijās esošas būves, starp kurām kā būtiskākā un finansiāli ietilpīgākā minama daudzfunkcionālā ēka, Lielais kalns un ābeļu alejas izveide.

Kopš 2009.gada paralēli Likteņdārza projekta īstenošanai fonds nodrošina arī apmeklētāju uzņemšanu, katru gadu sagaidot 70 000 - 100 000 apmeklētāju. Kopējais apmeklētāju skaits pašlaik ir vairāk nekā 500 000, no tiem aptuveni 30% ir bērni un jaunieši. Ar katru gadu pieaug Likteņdārza apmeklētāju skaits no ārzemēm - Likteņdārzu ir apmeklējuši interesenti no vairāk nekā 44 pasaules valstīm.

Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas politiskie spēki atbalsta ierosinājumu pieņemt Likteņdārza likumu stabilai un pēctecīgai projekta attīstīšanai. Šādu likumprojektu iesniegšanai Saeimā parakstīs visas koalīcijas frakcijas.

Likumā tiktu noteikts, ka ar projekta īstenošanu saistītie pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti valstij kā īpašniekam. Likumprojekts paredz, ka Latvijas valsts īpašumtiesību valdītājs ir Zemkopības ministrija.

Likteņdārza projekts tiek īstenots uz zemesgabaliem 21,8 hektāru platībā. Tie pieder Kokneses novada pašvaldībai un Kokneses fonds tos nomā par 1,5% no kadastrālās vērtības jeb 226 eiro gadā. Konsultācijās ar Kokneses novada domi ir panākta vienošanās par zemes vienību bezatlīdzības nodošanu valstij. Pēc nekustamā īpašuma nodošanas valstij tiks rosināts jautājums par nekustamā īpašuma nodošanu fondam bezatlīdzības lietošanā kā sabiedriskā labuma organizācijai. Šāds risinājums ļaušot fondam turpināt projekta realizāciju.

Likteņdārza blakus teritorijās ir sešas privātpersonām piederošas zemes vienības. No tām projekta tālākai attīstībai būtiski ir divi hektāri zemes, kuri tieši iekļaujas projekta teritorijā, un ņemami vērā kā būtiski tālākai projekta attīstīšanai. Tāpēc ir risināms jautājums par to iegūšanu valsts īpašumā, kas gan neesot šī likumprojekta jautājums, skaidroja politiskajā spēkā.

Likumprojektā paredzēts risināt arī citus jautājumus.