KNAB noraida Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas bažas par korupcijas līmeni Latvijā
Kā aģentūru LETA informēja KNAB, vienlaikus birojs informēs savus sadarbības partnerus Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienestā par Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītāja bažām un lūgs tās izvērtēt.
Koruptīvi noziedzīgi nodarījumi mēdz būt pārnacionāli, tāpēc ir būtiska iestādes sadarbība ar partnerdienestiem ārvalstīs, uzsver birojā. KNAB ikdienas darbs noris ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - tiesībsargājošajām iestādēm. Lai paaugstinātu KNAB darbinieku kvalifikāciju un iegūtu starptautisku pieredzi, notiek regulāras apmācības ārvalstīs, kurās pieredzes apmaiņa tiek realizēta dažādos projektos.
Kā skaidro KNAB, 2014.gadā tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums starp KNAB un Igaunijas Tieslietu ministriju, ieviešot projektu "Korupcijas mazināšana - koncentrējoties uz privātā sektora korupciju". Tāpat divu gadu garumā KNAB ir bijis viens no Polijas Pretkorupcijas biroja īstenota projekta partneriem. Projekta laikā KNAB eksperti piedalījās sešās starptautiskās pretkorupcijas tēmām veltītās konferencēs, iepazīstinot ar Latvijas pieredzi un apgūstot ārvalstu pieredzi gan korupcijas novēršanā, gan arī apkarošanā.
KNAB regulāri apmainās ar informāciju ar minēto valstu atbildīgajiem dienestiem, it īpaši, jomās, kas skar šo valstu pārrobežu biznesa darījumus ar apjomīgu finanšu līdzekļu piesaisti. Tāpat KNAB ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienestu, realizējot iestādes stratēģijā noteikto prioritāti attiecībā uz iepirkumu kontroli un pildot starptautiskās organizācijas OECD rekomendācijas attiecībā uz ārvalstu kukuļošanas apkarošanu.
Tāpat birojā atgādina, ka sadarbībā ar Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienestu, saskaņojot un koordinējot savstarpēju rīcību, realizējot ilgstošā laika periodā operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, šogad ierosināti jau divi kriminālprocesi.
Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltic" caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram "RB Rail" "varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu". Komentārā, kuru publicējis portāls "Delfi.lt", Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.
Latvijas vārds starptautiskos korupcijas skandālos cilāts ne vienreiz vien, viņš raksta, pieminot gan VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) bijušo vadītāju Uģi Magoni, gan Latvijai adresēto kritiku par plaša mēroga naudas atmazgāšanu ar Latvijā darbojošos banku palīdzību. "Problēmas vēl vairāk saasina nepietiekami stingrā likumdošana korupcijas apkarošanas jomā un nebeidzamie skandāli ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kura darbību paralizējušas iekšējās intrigas," norāda Sutkus.
"Lai gan pēdējā laikā pieņemti stingrāki likumi, tomēr trūkst gribas tos īstenot un noteikt sankcijas. Pie tādiem atzinumiem nonākuši starptautiskie eksperti," viņš klāsta, pieminēdams, ka pērn "Transparency International" korupcijas uztveres indeksa ziņā Latvija palikusi aiz Lietuvas un Igaunijas un progress valstī neesot vērojams, jo korupcijas apkarošanas institūcijas aizņemtas ar jau minētajām intrigām.
Pēc Sutkus vārdiem, Lietuva jau pierādījusi, ka tai ir pieredze caurskatāmā un atbildīgā šāda līmeņa projektu īstenošanā, savukārt Latvijai šādas pieredzes trūkst.
Uz sarakstu
