Kļavinskis piekrīt Berķa teiktajam par "Latvijas Avīzes" pārmaiņu virzienu
Tiesa, viņš arī atzīmē, ka "Latvijas Avīze" portāla attīstībā pēdējo trīs gadu laikā jau ir daudz darījusi, par ko liecina arī rezultāti. Tomēr šajā virzienā vēl būšot ko darīt.
"Pēdējo trīs gadu laikā "Latvijas Avīzes" portāls ir piedzīvojis strauju izaugsmi, piemēram, palielinot apmeklētāju skaitu par četrām reizēm, sasniedzot apmēram 240 000 portāla apmeklētājus. Šis ir virziens, kuru būs jāattīsta arī turpmāk," atzīst Kļavinskis.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka neskaidra ir ilggadējā laikraksta veidotāja, pašreizējā redakcijas padomes priekšsēdētāja Krustiņa nākotne laikrakstā. Kā aģentūrai LETA apstiprināja Krustiņš, pagājušajā nedēļā laikraksta izdevēja "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Kļavinskis informējis, ka viņš tiek atstādināts no redakcijas padomes priekšsēdētāja amata.
Kļavinskis aģentūrai LETA atzina, ka par citām iespējamām amatpersonu izmaiņām viņa rīcībā informācija nav. Arī "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore Linda Rasa aģentūrai LETA norāda, ka viņas rīcībā nav informācija, kas liecinātu, ka viņa varētu zaudēt amatu. Rasa atzīmē, ka turpmākās izmaiņas "Latvijas Avīzē" redakcija ar īpašniekiem cer pārrunāt piektdienā paredzētajā sēdē. Cikos sēde varētu notikt, viņa nevar pateikt.
Savukārt Krustiņš sarunā ar aģentūru LETA par savu atstādināšanu saka, ka runa nav par konkrētām personām vai partiju, kas to varētu vēlēties, bet gan par avīzes kursa maiņu.
"Ja es gribētu atklāt kādas personas vai partijas nosaukumus, es to vakar būtu izdarījis. Taču gribu uzsvērt, ka, manuprāt, runa ir par vēlmi mainīt avīzes nacionāli konservatīvo kursu. Visticamāk, šie uzskati sākuši kādam traucēt. Taču tas ir tikai minējums," atzīst Krustiņš.
Savukārt "Lauku Avīze" padomes priekšsēdētājs Berķis aģentūrai LETA teica, ka "Latvijas Avīzes" turpmākā attīstība paredz vairāk veltīt uzmanību portāla attīstībai, kopumā nezaudējot medija līdzšinējo nacionāli konservatīvo kursu.
Berķis atzina, ka kontekstā ar mediju attīstības tendencēm mūsdienās "Latvijas Avīzē" ir nepieciešamas izmaiņas. Turpmākās attīstības kontekstā jāņem vērā, ka runa vairs nav tikai par laikrakstu. Proti, runa ir par mediju, ko veido laikraksts, portāls un citi izdevumi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Krustiņš 1988.gadā kļuva par "Lauku Avīzes" ("Latvijas Avīzes" iepriekšējais nosaukums) pirmo galveno redaktoru. 1997.gadā viņš aizgāja no "Lauku Avīzes" galvenā redaktora amata, kļūstot par valdes priekšsēdētāju SIA "Lauku avīze". Šo amatu viņš atstāja 2001.gadā saistībā ar aiziešanu pensijā. Kopš 2005.gada viņš ir laikraksta "Latvijas Avīze" redakcijas padomes priekšsēdētājs, tostarp veidojis laikrakstā intervijas.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, izdevniecība AS "Lauku Avīze" 2013.gadā strādājusi ar 23 140 eiro peļņu un 4 855 528 eiro apgrozījumu. 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, "Lauku Avīze" nopelnījusi trīs reizes vairāk, savukārt apgrozījums samazinājies par 2%. 2012.gadā uzņēmums nopelnīja 7235 eiro un apgrozīja 4 958 140 eiro.
Kā aģentūrai LETA norādīja Kļavinskis, 2014.gada finanšu dati patlaban tiek auditēti, tomēr pērn uzņēmuma rādītāji bijuši labāki nekā 2013.gadā.
AS "Lauku Avīze" dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 35 571 eiro. Akciju sabiedrībām savi akcionāri nav jāatklāj, taču iepriekš ticis ziņots, ka "Lauku Avīzes" lielākais īpašnieks ir Ventspils uzņēmums "Ventbunkers".
Uz sarakstu
