Kažoka: optimistiskāk uz Latvijas iespējām ietekmēt ES politiku skatās jaunieši
Viņa norādīja, ka pēdējos gados visu Latvijas iedzīvotāju vidū ir būtiski pieaugusi sajūta, ka viņi var ietekmēt lēmumus Latvijas un ES līmenī. Taču, kaut arī Latvijas iedzīvotāji patlaban uzskata, ka var ietekmēt šos lēmumus vairāk nekā iepriekš, Latvijā minētie rādītāji vēl joprojām ir zemi. ES vidēji 40% cilvēku uzskata, ka viņi var ietekmēt lēmumus valsts un ES līmenī, bet Latvijā tādu ir tikai 21%.
Arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja uz jauniešiem kā aktīvu sabiedrības daļu, uzsverot, ka pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās vidēji piedalījās 28% jauniešu, bet Latvijā šis procents bija augstāks - 35%. "Tomēr ir jāapzinās, ka balsošana ir tikai neliels apliecinājums politiskajai līdzdalībai. Politiskais process ir arī ikdienas aktivitāte, dalība lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi un valsts attīstību," norādīja Seile.
"Pēc Eirobarometra rādītājiem, Latvija līdztekus Lielbritānijai ir vienīgās Eiropas valstis, kur politiskās līdzdalības rādītāji ir pieauguši. Un jauniešu skaits, kuri būtu gatavi iesaistīties politiskajā procesā, ir audzis līdz otrajam augstākajam ES. Jaunatnes organizāciju skaits Latvijā pēdējā gada laikā dubultojies," uzsvēra ministre.
Tāpat viņa norādīja, ka Latvija var lepoties ar platformu "manabalss.lv", kas ir sabiedrības iniciatīva un kas ar savu aktivitāti Eiropā izceļas, un ar Latvijā attīstīto debašu kustību, kas veicina kritisko domāšanu.
Kažoka atzina, ka šajos jautājumos ES ir ko mācīties no Latvijas pieredzes. Kā piemēru viņa minēja aktīvās interneta diskusijas, kas Latvijā notiek par dažādiem jautājumiem un kurās aktīvi iesaistās jaunieši. Tāpat viņa minēja, ka Eiropā slikti strādā tā dēvētā pilsoņu iniciatīva, bet Latvijā šis mehānisms ir veiksmīgs.
Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Jaunatnes un sporta nodaļas vadītājs Antonio Silva Mendess uzsvēra, ka Eiropā situācija ar jauniešu iesaisti politiskajos procesos ir slikta. Lai to veicinātu, ir jāpārvar divi galvenie izaicinājumi - jānoskaidro, kā sazināties ar cilvēkiem, kas it kā ir ārpus sistēmas, un jāatrod jauni veidi, kā ar jauniešiem sadarboties, panākt, lai viņi aktīvi piedalās.
"Ir jāsasniedz jaunieši, bet tas jādara ilgtermiņā. Jāsaprot, ko jaunie cilvēki domā un ko vēlas no mums redzēt. Kā viens no veidiem ir neformālas tikšanās. Turklāt paralēli jāuzlabo tas, kas ir izstrādāts, jāveicina sadarbība starp izglītības sistēmām. Galvenais ir iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku," sacīja Mendess.
Savukārt Eiropas Jaunatnes foruma vadītāja Joanna Nīmane norādīja, ka bez balsošanas un dalības partijās ir arī citas formas, kā jaunieši iesaistās politiskajā līdzdalībā. Svarīgs aspekts ir dalība jaunatnes organizācijās, kas palīdz izprast, kas ir politika.
"Domāju, šajā krīzes situācijā Eiropā ir svarīgi, ka ES iesaista jauniešus. Ir labi, ka ES ir apņēmusies panākt lielāku jauniešu iesaisti politiskajā vidē. Lai arī redzam pēdējos vēlēšanu rezultātus, nevajag domāt, ka politika viņus neinteresē. Tas ir stereotips, ka jaunieši ir ārpus politikas. Viņi tāpat par to diskutē. Jāpanāk, lai viņi ne vien runā, bet arī balso, un tas padarītu sabiedrību stiprāku. Jāsaprot, ka politiskā līdzdalība nav luksuss. Tā ir pieejama visiem, īpaši ES iedzīvotājiem," sacīja Nīmane.
Uz sarakstu
