Kazāks: Nodokļu progresivitāte jāmeklē ne tikai darba algās

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas politikas veidotāji parasti runā par algām, bet algas ir tikai viens no ienākumu veidiem. Algota darba veicējiem nodokļu slogs ir diezgan augsts - no kopējām darba devēja izmaksām nodokļos aiziet vairāk nekā 40% no darbaspēka izmaksām.

Var runāt par progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas padarītu dārgāku darbaspēku un mazinātu konkurētspēju.

Kazāks atzīmēja, ka citos ienākumu veidos nodokļu slogs ir būtiski zemāks par slogu algām, piemēram, uzņēmumu ienākumu nodoklis ir 15%, dividenžu nodoklis ir 10%, kapitāla ienākuma nodoklis no peļņas, tirgojoties ar akcijām, ir 15%, bet nodoklis par kapitāla pieaugumu no depozītiem ir 10%. Savukārt tiem, kas iegulda valdības vērtspapīros, ienākuma nodoklis nav jāmaksā vispār.

Ekonomists uzsvēra, ka nav jau uzreiz jāceļ iepriekšminētie nodokļi, taču tie parāda, ka ir ienākumu veidi, kas ar nodokļiem tiek maz aplikti. Turklāt turīgi cilvēki dzīvo no sava kapitāla.

Kazāks sacīja, ka ar nodokļiem būtu jāapliek tas, kur nauda tiek tērēta. Viens no šādiem segmentiem ir nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim. Nekustamo īpašumu nevar noslēpt, nekustamā īpašuma piemērošana mājoklim nepalielina uzņēmēju izmaksas un tādējādi netraucē ekonomikas attīstībai, kā arī turīgiem cilvēkiem ir dārgāki mājokļi, līdz ar to turīgajiem būtu jāmaksā lielāks nodoklis. "Swedbank" ekonomists gan atzina, ka nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana liekas vienkārša no ekonomikas loģikas, tomēr tehniski un politiski tas ir sarežģīts jautājums.

Eksperts kritizēja, ka patlaban tiek palielināts nodokļu slogs algām, kuras var noslēpt un ko maksā tikai daļa sabiedrības, taču nekas netiek mainīts nodokļu politikā tur, kur no nodokļu maksāšanas nevar izvairīties.

Kazāks uzsvēra, ka veiksmīgā nodokļu sistēmā svarīgs aspekts ir arī ēnu ekonomikas mazināšanai, taču 2016.gadā Latvijā nodokļu slogu plānots palielināt lielo algu saņēmējiem, ignorējot to, ka liela daļa sabiedrības vispār nemaksā nodokļus. Darbaspēka nodokļa celšana lielajām algām būtu jādara kopīgi ar citiem darbiem, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Kopumā valdības iecerētās nodokļu pārmaiņas Kazāks novērtēja ar vārdiem - "ne ļoti labi, ne ļoti slikti, bet viennozīmīgi varēja labāk". Galvenā problēma ir tā, ka budžeta veidošana ir taktisks pasākums, bet nav stratēģiska redzējuma par ilgtermiņu. Tas ne tikai mazina konkurētspēju, bet uzņēmumiem rada nestabilitātes sajūtu.

Mainot nodokļus, politiķiem jāņem vērā, ka nodokļu politikai ir jābūt neitrālai, lai tā nebremzētu ekonomisko aktivitāti. Nodokļu politika var būt progresīva, bet pārdales mehānismam jābūt tādam, lai turīgie nepaliktu ēnu ekonomikā vai netiktu mazināta to vēlme saņemt vairāk. Pašai sabiedrībai jālemj par to, cik progresīvai jābūt nodokļu politikai, domā ekonomists.

Kazāks rosināja arī apspriest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšanu kopā ar mērķēta atbalsta īstenošanu mazturīgajiem. Iespējams, valstij lētāk un iedzīvotājiem izdevīgāk ir nevis nodrošināt samazinātās PVN likmes medicīnai, bet gan ieviest standarta likmi, vienlaikus nodrošinot mērķētu atbalstu sabiedrības grupām, kam tas nepieciešams. Pašlaik samazinātās likmes attiecas uz visiem - gan uz mazturīgajiem, gan turīgajiem.

Uz sarakstu