Katram ceturtajam bērnam Latvijā ir liekais svars
Kā norādīja Rūrāne, Latvijā, šķietami šie rādītāji ir labāki nekā citur Eiropā, jo Dienvideiropas valstīs bērnu ar aptaukošanos ir pat līdz divām reizēm vairāk. Grieķijā, Itālijā, Spānijā šis rādītājs sešu līdz astoņu gadu veciem zēniem sasniedz gandrīz 50%. Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Zviedrijā un Beļģijā liekā svara problēmas ir 23-25% bērnu.
Tomēr tas, ka Latvijā aptaukošanās radītāji ir labāki nekā citur Eiropā, ir mānīgs priekšstats, uzsvēra Rūrāne. Austrumeiropas valstīs bērnu skaits ar liekā svara problēmām pieaudzis daudz straujāk, kā, piemēram, Dienvideiropas valstīs, kur šis rādītājs saglabājas samērā stabils.
Tāpat no 53 PVO uzskaitē esošajām Eiropas reģiona valstīm 46 vairāk nekā 50% cilvēku ir liekā svara problēmas, savukārt 43 Eiropas reģiona valstīs 20% no iedzīvotājiem cieš no aptaukošanās.
Savukārt Eiropas reģionā tikai 34% pusaudžu vecumā no 13 līdz 15 gadiem pietiekamā daudzumā jeb vienu stundu dienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Latvijā tikai 17,7% meiteņu šajā vecumā pietiekamā daudzumā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tiesa gan Latvijas rādītājs ir viens no labākajiem, jo Itālijā tikai 7,4% meiteņu nodarbojas ar pietiekamām fiziskām aktivitātēm.
Zēni šajā vecumā gan ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas biežāk. Latvijā pietiekami ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas 23% zēnu, Īrijā šis rādītājs ir 35,4%.
Rūrāne uzsvēra, ka aptaukošanās bērnībā ir saistīta ar lielāku priekšlaicīgas nāves un invaliditātes iespējamību pieaugušā vecumā. Tāpat aptaukošanās izraisa sirds un asinsvadu saslimšanas risku, cilvēkam ar lieko svaru ir grūtāk elpot, kā arī rodas psihiskas problēmas - zems pašvērtējums, kas pusaudža vecumā ir īpaši svarīgi, klāstīja Rūrāne.
Kā risinājumu aptaukošanās radītajām problēmām Rūrāne redz uztura un fizisko aktivitāšu paradumu maiņu. Cilvēkiem mazāk jālieto produkti, kas satur transtaukus, piesātinātos taukus, cukuru, kā arī jāierobežo refinēto produktu lietošana. Tāpat mazāk jālieto sāls, un ieteicams to lietot kopā ar jodu.
Lai nerastos problēmas jau bērnībā, mātēm bērni jābaro ar krūti vismaz sešus mēnešus, norādīja Rūrāne. Uzturā vairāk jālieto šķiedrvielām bagāti dārzeņi un augļi, kā arī nepieciešams uzturā vairāk lietot taukskābes no zivīm un dārzeņiem. Tāpat ir svarīgi ievērot nelielu gaļas patēriņu.
Arī pārtikas produktu reklāma ietekmē cilvēku izvēli par to, ko iegādāties, it īpaši reklāma ietekmē bērnus, norādīja Rūrāne. Viņa stāstīja, ka 2009.gadā 88% no reklāmām bija par veselībai nelabvēlīgiem produktiem, par to liecina ziņojums no Čikāgas universitātes. Arī Eiropā šī situācija varētu būt līdzīga, norādīja Rūrāne.
Uz sarakstu
