Kaprāns: ES likumdošanas mainīšana Latvijas mediju vides labā nav neiespējama
Viņš skaidroja, ka ekspertu darba grupas redzeslokā ir arī jautājumi par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību. Grupas redzeslokā ir pēdējos divos trīs gados aktualitāti ieguvuši jautājumi. Iespējams, daži no tiem bijuši zināmi jau iepriekš, bet saistībā ar situāciju Ukrainā tie ir kļuvuši aktuāli pilnīgi citā pakāpē, uzsvēra Kaprāns.
Viņš norādīja, ka pašlaik medijs var būt reģistrēts Zviedrijā vai Lielbritānijā, bet savu saturu mērķēt uz Latvijas vietējo auditoriju. Turklāt valsts šobrīd neko nevar izdarīt, lai regulētu šo mediju darbību.
Kaprāns uzsver - lai risinātu šo problēmu, ir jāstrādā starptautisko mediju līmenī. "Saistībā ar ES audiovizuālo mediju direktīvu tiek runāts par tā sauktā izcelsmes valsts principa pārskatīšanu. Proti, saglabāt principu, bet no formālās izcelsmes valsts jurisdikcijas pārnest uz to, kurā valstī šis medijs atstāj reālo efektu. Mūsu informatīvajā telpā nav pieņemami, ka medijs darbojas Lielbritānijas jurisdikcijā, bet tā efekts ir mērķēts tikai uz Latviju vai Baltijas valstīm," skaidroja eksperts.
Viņš atzīst, ka Latvijai ieviest izmaiņas ES direktīvā nebūtu vienkārši, "bet pēdējā laikā ir radusies sapratne par to, kāpēc mēs šeit Latvijā uztraucamies. Teikt, ka mēs neko nevaram darīt, būtu tukši vārdi. Pie tā ir daudz strādāts dažādos līmeņos".
Kaprāns piebilda, ka prezidentūras laikā Rīgā, 9.martā, notiks konference, kurā piedalīsies mediju eksperti un Eiropas mediju politikas veidotāji. "Konference būs fokusēta uz manis minēto jautājumu - ko darīt ar trešās valsts izcelsmes principu? Skarbi izklausīsies, bet mums šī nokaitētā situācija nāk par labu. Pirms gada šī jautājuma risināšana būtu bijusi daudz grūtāka," uzsvēra Kaprāns.
Viņš gan norādīja, ka būs jāņem vērā arī lielo Eiropas mediju komercintereses. "Piemēram, BBC interesēs varētu būt saglabāt pašreizējo situāciju. Tās maiņa varētu ietekmēt viņu komercintereses, jo Krievijā varētu rasties pretreakcija. Tā varētu ierobežot vai aizliegt globāli raidīto mediju saturu Krievijā," skaidroja pētnieks.
Šo un citus ar Latvijas informatīvās telpas aizsardzību saistītos jautājumus izskata mediju politikas pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupa.
Ekspertu darba grupa, kuru Kaprāns sāka vadīt pēc pētnieces Intas Brikšes aiziešanas mūžībā, pašlaik ir sadalīta trīs apakšvirzienos jeb apakšgrupās, lai apkopotu risinājumus mediju politikas pamatnostādnēm. Kā atzīst ekspertu darba grupas vadītājs, apakšgrupu darba kārtībā ir iekļautas visas lielās problēmas, par kurām runāts pēdējo gadu laikā - arī dažādos ziņojumos un forumos. Viena no apakšgrupām nodarbojas ar Latvijas mediju kvalitāti un daudzveidību saistītiem jautājumiem, otra apskata žurnālistu un mediju lietotāju profesionalizācijas iespējas, bet trešā diskutē par Latvijas mediju vides aizsardzību.
Uz sarakstu
