Kad labākais laiks atradināt bērnu no autiņbiksītēm?
Raugoties no šodienas pieredzes, apzināmies, ka autiņbiksītēm un to ieviešanai bērnu aprūpē ir bijusi un joprojām ir liela ietekme uz mūsu patēriņu kultūru, bērna audzināšanas praksi un veidu, kā mazulim iemācīt nokārtoties podiņā. Pretēju viedokļu sadursmes jautājumā, vai autiņbiksītes nav lielāks kaitējums bērna veselīgai attīstībai nekā labums, nerimstas un tiek izcīnītas gandrīz ikvienā ģimenē, kur parādās gaidītais mazulis. Tomēr strīdīgās puses ir vienisprātis – autiņbiksītes ļauj samazināt laika un enerģijas patēriņu, ko prasa tīru autiņu nodrošināšana. Tālab no tām pilnībā atteikties nebūtu prātīgi, taču saīsināt lietošanas ilgumu vēlams un pat ieteicams.
Arvien populārāka kļūst prakse, ka vienreizlietojamās sintētiskās autiņbiksītes nav vienīgais risinājums bērna higiēnas vajadzību nodrošināšanai. Autiņbiksītes cenšas lietot ne visu diennakti, bet vienīgi konkrētās situācijās, kad jādodas ārpus mājas vai mazulis tiek nolikts ārā pagulēt svaigā gaisā. Pārējā laikā tiek lietoti dabiska materiāla autiņi un pievērsta uzmanība signāliem, ar kuriem bērniņš dod ziņu, ka vēlas atviegloties. Tā pusgada vecumā, turēts rokās, vecāku uzmanīts un iedrošināts, mazulis ir spējīgs nokārtot savas dabiskās vajadzības un ir daudz gatavāks podiņam nekā tad, ja būtu visu laiku nokārtojies vienīgi autiņbiksītēs. Mazulim slapjš dibentiņš rada diskomfortu, un viņš salīdzinoši ātri saprot, kā šo traucējošo situāciju novērst.
Ne viss notiks raiti, taču ar pozitīvu tendenci un prognozējamu rezultātu. Sliktāk, ja bērnam jau trīs gadi, bet viņš spītīgi atsakās šķirties no autiņbiksītēm un negrib sēdēt uz podiņa, jo nesaprot, kas uz podiņa jādara.
Kad ir laiks mazulim sadraudzēties ar podiņu?
Vispirms jāatceras, ka ikviens bērns ir unikāls un brīdis, kad viņš būs gatavs podiņam, var atšķirties no vispār pieņemtā. Esat atvērti procesam un necentieties podiņmācību padarīt par prioritāti. Galvenais ir apbruņoties ar pacietību, būt atbalstošiem vecākiem, nekaunināt bērnu un nerāties.
Nevajadzētu sākt podiņmācību, pirms mazulis ir tai gatavs. Optimālais vecums ir no divu līdz triju gadu vecumam, lai gan pakāpeniski podiņa tēmai var sākt pievērsties jau no pusotra gada vecuma.
Fizioloģiski pirms divu gadu sasniegšanas mazais vēl nav spējīgs kontrolēt savus muskuļus. Pediatri ir novērojuši sakarību – kamēr bērns neiemācās stāvēt, staigāt un kāpt pa kāpnēm gan augšup, gan lejup, arī podiņmācība tiek apgūta lēni un bez tūlītēja rezultāta. Tāpēc sēdināšana uz podiņa līdz pusotra gada vecumam var nenest rezultātu.
Ir dažas pazīmes, kas var norādīt, ka bērns ir gatavs sēdēt uz podiņa:
- spēja noturēt līdzsvaru – bērnam jāspēj sēdēt uz podiņa bez pieaugušo atbalsta;
- izrāda interesi par tualeti – ja bērns izrāda interesi par to, ko ģimenes locekļi dara tualetē, jautā par podiņu, tad tā ir norāde, ka viņš pats ir gatavs to pamēģināt;
- izsaka vajadzību – paužot vēlmi nokārtot dabiskās vajadzības, mazulis parāda, ka viņš gatavs pārmaiņām.
Daži bērni lielajam solim ir gatavi tikai 3 gadu vecumā, citi – pat tikai 4 gadu vecumā, tomēr tādus gadījumus vajadzētu vērtēt kā izņēmumus.
Podiņš nopirkts. Ko tālāk?
Kad podiņš nopirkts, to ieteicams novietot konkrētā vietā, vēlams tualetē vai vannasistabā. Muzikālie podiņi nebūtu labākā izvēle, jo vecākiem nevajadzētu ierādīt, ka tā ir jauna rotaļlieta. Daudz svarīgāk ir izveidot pozitīvu un atbalstošu vidi, lai bērns justos ērti un droši, sēžot uz podiņa.
Interneta veikalā 220.lv jūs atradīsiet populārās Moony autiņbiksītes un plašo Pampers zīmola produktu klāstu, kā arī ergonomiskus podiņus veiksmīgai podiņmācībai.
Uz sarakstu
