Jelgavas novada pašvaldībai nepieņemami jaunie izglītības grozījumi
Tā, atsaucoties uz Izglītības pārvaldi, aģentūrai LETA komentēja Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Erno. Viņš skaidroja, ka runa ir tieši par gadījumiem, kad līdz vajadzīgajam daudzumam klases nokomplektēšanai pietrūkst, piemēram, viena skolēna.
Turklāt jūnijā pašvaldības rīcībā ir vien provizoriska informācija par gaidāmo skolēnu skaitu, jo, beidzot 9.klasi, skolēni var izvēlēties mainīt mācību iestādi vai apgūt arodizglītību, tomēr arī viņu plāni mēdz mainīties, un septembrī šis pats skolēns, kas vēlējas doties apgūt arodu, ir atpakaļ un vēlas mācīties 10.klasē turpat, skaidroja Erno.
Tāpat Jelgavas novadā īsti nav saprotams, kādēļ šis lēmums ir tik kategorisks, jo tomēr pašvaldība, plānojot skolu darbību savā administratīvajā teritorijā, to dara kompleksi un ilgtermiņā. Tas attiecās arī uz infrastruktūras un personāla nodrošinājumu.
"Dzīvē mēdz izveidoties situācijas, kad vien gadu ir skolēnu skaita kritums 10.klasē, tomēr tajā pašā laikā zemākajā klasē mācās vairāk skolēnu un ir prognozējams, ka pēc gada atkal varēs nokomplektēt 10.klasi," skaidroja pašvaldības pārstāvis.
"Ko darīt personāla piesaistes gadījumā? Vai tiešām viena skolēna iztrūkums klasē nozīmē to, ka pēc šī "tukšā gada" atkal jāmeklē skolotāji, kas eksaktajās jomās nav viegli izdarāms, it īpašu lauku skolām? Vai tomēr nebūtu lietderīgāk ļaut šādā gadījumā pašvaldībai kompensēt iztrūkumu un saglabāt speciālistus, un plānot skolu darbu ilgtermiņā?" neziņā Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvalde.
Kā ziņots, arī Olaines novada pašvaldība, kaut arī Olaines vidusskolās nav problēmu ar 10.klašu piepildījumu, izprot situāciju un solidarizējusies ar citām pašvaldībām, kuras neatbalsta valdības lēmumu neļaut pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu trūkumu.
"Taču mēs solidarizējāmies ar citām pašvaldībām un tāpēc aizstāvējām viņu prasību ļaut pašvaldībām pašām finansēt mazskaitlīgās vidusskolas klases, jo saprotam, ka var būt atsevišķos gados tāda demogrāfiskā situācija, kad klases piepildījums var nesasniegt MK noteiktos 12 skolēnus," pauda Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina.
Arī vēl citas vairākas aptaujātās pašvaldības Zemgalē un pie Daugavas nesaskata apdraudējumu 10.klašu komplektēšanā vidusskolās, taču dažas nosoda valdības noslieci ierobežot pašvaldības autonomās funkcijas, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.
LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti.
Valdība šomēnes apstiprināja minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, noteikumos iestrādāti divi kritēriji klašu atvēršanai.
Līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Tomēr Ādažu novadā, Babītes novadā, Baldones novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Skrīveru novadā, Stopiņu novadā 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamajiem 10.klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē kopā.
Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās - Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.
Republikas pilsētās 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.
Uz sarakstu
