Jaunsleinis: Skolas slēgšana ir nāves spriedums konkrētajai teritorijai
Viņš skaidroja, ka skolu tīkla reforma lielākās problēmas rada tieši bērnu vecākiem un pašvaldībām.
Pirmkārt, ir jārod iespēja nodrošināt bērnu ar kvalitatīvu izglītību. Otrkārt, slēdzot skolu, paliek tukša ēka, kurā nekas nenotiek.
Ja skola tikusi izvietota tai pielāgotā ēkā, tad ar ēkas turpmāko izmantošanu esot vieglāk. Taču, ja ēka ir celta tieši skolas vajadzībām, tad ir grūti atrast uzņēmēju, kurš varētu to pielāgot biznesam.
Uzņēmēja atrašana nenotiek ātri, īpaši ekonomiski mazāk aktīvās teritorijās. Līdz ar to pašvaldībai ir jānodrošina bijušās skolas ēkas uzturēšana.
Ja izdodas, vienoties par ēkas izmantošanu ar uzņēmējiem, tad situācija nav tik bēdīga. Pretējā gadījumā, pašvaldībai pieņemot lēmumu par skolas slēgšanu, tas ir nāves spriedums konkrētai teritorijai, teica Jaunsleinis.
LETA jau ziņoja, ka jaunajā mācību gadā durvis ver 735 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šogad jauno mācību gadu kopumā sāks par 20 skolām mazāk nekā pērn. Deviņas skolas līdz jaunā mācību gada sākumam tika slēgtas, likvidētas tika arī trīs pirmsskolas izglītības iestādes. Savukārt reorganizācijai tika pakļautas 22 skolas un trīs pirmsskolas izglītības iestādes. Reorganizētās iestādes tikušas vai nu apvienotas, vai arī tām mainīts izglītības līmenis.
Uz sarakstu
