Izstrādātas "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam"

Minētie noteikumi ceturtdien izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatnostādnes izstrādātas, lai radītu mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.

Sagatavotā dokumenta mērķis ir piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus pamatnostādnēs izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma aprēķinu plānoto pasākumu īstenošanai.

Pamatnostādņu plānā izvirzīti pieci rīcības virzieni - mediju vides daudzveidība, mediju kvalitāte un atbildīgums, mediju nozares profesionāļu izglītība, mediju pratība un mediju vides drošumspēja. Katram no tiem pakļauti uzdevumi, kurus papildina viens līdz četri plānotie pasākumi jeb aktivitātes uzdevuma realizācijai.

Sagatavotais dokuments paredz nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem. Jau nākamajā gadā iecerēts izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji, bet privātie mediji tiek izslēgti no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka. Tāpat nākamgad plānots izveidot Mediju atbalsta fondu, savukārt no 2017.gada plānota sabiedrisko mediju iziešana no komerciālās reklāmas tirgus, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus. Šim mērķim ik gadu būtu nepieciešami 8 miljoni eiro.

Dokuments paredz atbalstīt preses izdevumu digitālo versiju vai mobilo lietotņu vienotas platformas izveidi, atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas medijos latviešu valodā, izvērtēt iespēju piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi mediju digitālajam saturam.

Domājot par mediju kvalitāti un atbildīgumu, paredzēts izstrādāt koncepciju mediju ombuda izveidei, tā sastāvam, darbības vadlīnijām un laukam, kā arī izstrādāt priekšlikumus Latvijas mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam.

Lai veicināta mediju profesionāļu mūžizglītību, žurnālistikas kvalitātes kāpumu un profesionālo standartu paaugstināšanu, paredzēts izveidot mediju izcilības centru un īstenot starptautiskās sadarbības programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas uzlabošanai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un mediju organizācijām.

Tāpat plānots ar pētījumu palīdzību izzināt mediju pratības līmeni Latvijas sabiedrībā, tādējādi ļaujot precīzāk plānot pasākumus tā uzlabošanai un pēc plānošanas perioda beigām novērtēt rezultātus, kā arī iecerēts vairot sabiedrības zināšanas kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu un tā kvalitāti.

Paredzēts izstrādāt un ieviest ilgtspējīgu sabiedrisko mediju finansēšanas un pārvaldības modeli, tāpat plānots palielināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzraudzības funkcijas īstenošanas spēju un reformēt masu informācijas līdzekļu reģistru, paplašinot Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē bez maksas pieejamās aktuālās informācijas apjomu.

Kā ziņots, šis ir pirmais mediju politikas pamatnostādņu un rīcības plāna projekts Latvijas vēsturē. Tā izstrāde notika darba grupā, kurā bija pārstāvēti mediju, to organizāciju, akadēmiskās vides un citi nozares pārstāvji. Ņemot vērā rīcības plāna projekta samērā plašo saturisko aptvērumu, dokumenta mērķa grupa ir ne tikai mediju nozares profesionāļi un mediju īpašnieki, bet arī izglītības sistēmas darbinieki, Latvijas pašvaldību pārstāvji, tiesību normu piemērotāji, mediju lietotāji un citi.

Uz sarakstu