FM: Pērn eksporta sniegums bijis vājākais pēckrīzes periodā

2015.gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, ņemot vērā straujo NVS valstu nacionālās valūtas vērtību kritumus, sankciju pagarinājumu līdz 2016.gada augustam atsevišķām pārtikas precēm, kas tiek eksportētas uz Krieviju, kā arī jaunu sankciju vilni, aizliedzot zivju produkcijas importu uz Krieviju, un piena kvotu sistēmas atcelšanu Eiropas Savienībā (ES).

FM uzsver, ka visi šie faktori bremzējuši Latvijas preču eksporta attīstību 2015.gadā. Tomēr stabila ekonomiskā izaugsme galvenajos ES valstu noieta tirgos, augstā graudaugu raža un eksporta apjomu palielinājums ārpus ES robežām spēja kompensēt augstāk minēto faktoru negatīvo ietekmi. Neskatoties uz eksporta vērtības nelielo kritumu 2015.gada decembrī par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi, gada kopējais eksporta pieaugums sastāda 1,2% salīdzinājumā ar 2014.gadu.

Tādējādi 2015.gada eksporta sniegums ir vājākais pēckrīzes periodā. Tomēr pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos un situācijā, kad pasaules tirgos ir vērojamas ilgstoši zemas izejvielu cenas, šāds pieaugums vērtējams kā labs.

Mehānismu un elektroierīču preču eksports bija galvenais eksporta virzītājspēks 2015.gadā kopumā, eksporta vērtībai palielinoties par 10,9% salīdzinājumā ar 2014.gadu. Pieauguma tempu neliela palēnināšanās gada nogalē netraucēja šai preču kategorijai nodrošināt lielāko eksporta pieaugumu absolūtā izteiksmē - 187,3 miljoni eiro -, kas ir vairāk nekā visu pārējo preču kategoriju ar pozitīvo attīstību kopējais pieaugums. FM piebilda, ka līdzvērtīgs pieaugums šajā preču kategorijā fiksēts arī importa datos, kas norāda, ka mehānismu un elektroierīču eksporta spēcīga attīstība saistīta ar reeksporta pieaugumu.

Neskatoties uz ne visai labvēlīgo kokmateriālu cenu attīstību pasaules tirgos pagājušajā gadā, 2015.gadā kārtējo reizi pārspēts kokrūpniecības preču eksporta vērtības rekords salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kaut arī pieaugums bijis relatīvi neliels - 2,2% apmērā. Noturīgs pieprasījums pēc Latvijas koksnes Lielbritānijā, Igaunijā un Dānijā nodrošināja koksnes eksporta vērtības mēreno pieaugumu. Papildu tam stabili augošais koksnes eksports saistīts arī ar iepriekšējo gadu veiktajām investīcijām jaunās tehnoloģiskajās iekārtās, kas paaugstināja darba ražīgumu. Pozitīvi vērtējama augstākas pievienotās vērtības izstrādājumu īpatsvara palielināšanās tendence eksportā.

Lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība pēdējos 2015.gada mēnešos nedaudz atguvās pēc strauja krituma gada sākumā, decembrī gada pieaugumam veidojot 22% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tomēr gadā kopumā fiksēts kritums 1,1% apmērā. Ministrijā atzina, ka pieauguma struktūra šajā preču kategorijā ir ļoti neviendabīga. Lielākie eksporta vērtības kritumi šajā kategorijā fiksēti piena produktiem un alkoholiskiem dzērieniem, ko galvenokārt ietekmēja noteiktās sankcijas un Krievijas kopējais pieprasījuma kritums pēc ārvalstu precēm rubļa vērtības krituma dēļ.

Taču 2015.gada pēdējos mēnešos sankcijām pakļauto preču, piemēram, gaļas, zivju un piena, eksportā bija fiksēts pieaugums, pateicoties noieta tirgus paplašināšanai galvenokārt uz eirozonas valstīm, kā arī uz Poliju. Savukārt ļoti laba graudaugu raža, kuras eksporta vērtība 2015.gadā palielinājās par 27,6%, lielā mērā kompensēja pārējo pārtikas preču eksporta kritumu.

Tāpat 2015.gadā bija vairākas eksporta īpatsvara ziņā nelielas preču kategorijas, kas kopā uzturēja vērā ņemamu pozitīvo devumu preču eksporta attīstībā. Tā ar kokrūpniecību saistīto kategoriju, proti, mēbeļu ražošana un papīra un poligrāfijas izstrādājumu eksports kopumā bija attiecīgi par 5,2% un 14,1% lielāks nekā gadu iepriekš. Papildu tam atzinīgu pieaugumu nodrošināja optisko ierīču eksports, tā vērtībai pieaugot par 24,1% salīdzinājumā ar 2014.gadu.

Preču importa vērtības pieaugums bija pozitīvs pirmajos 2015.gada deviņos mēnešos, tomēr pēdējos trīs gada mēnešos importa vērtība būtiski samazinājās, lielāko negatīvo pieaugumu uzrādot tieši decembrī - kritums par 10,7% salīdzinājumā ar pērnā gada decembri. Tādējādi importa vērtība 2015.gadā bija par 1,3% zemāka salīdzinājumā ar 2014.gadu.

Lielāko negatīvo ietekmi uz importa vērtības kritumu gan decembrī, gan 2015.gadā kopumā radīja minerālproduktu importa kritums, to importa vērtībai samazinoties par 19,5% salīdzinājumā ar 2014.gadu. Kritums ir saistīts gan ar naftas produktu reeksporta apjomu samazinājumu, gan ar zemajām naftas un naftas produktu cenām pasaules tirgos.

Papildu tam importa vērtības kritums fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas produktiem, metāliem un to izstrādājumiem, kā arī tekstilmateriāliem attiecīgi par 2,8%, 4% un 8,9%. Ņemot vērā pretējās eksporta un importa attīstības dinamikas, 2015.gadā Latvija ārējās tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, deficītam samazinoties par 12%.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro - par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība sasniedza 10,372 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet importa - 12,489 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015.gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6% un importa vērtība - par 8,3%.

Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015.gada novembrī - 46,9%).

Uz sarakstu