FM: Nepieciešams regulēt gan savstarpējo aizdevumu, gan investīciju platformas

Savstarpējo aizdevumu ("peer to peer lending") platformu gadījumā būtu jāizstrādā detalizētāks speciāls regulējums ar prudenciālām prasībām. Savukārt investīciju platformas ("equity crowdfunding") varētu darboties, pilnveidojot Finanšu instrumentu tirgus likumu. Šajā gadījumā nav nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu, bet jāpārskata šķēršļi attiecībā uz emisiju prospektiem, stāstīja eksperte. "Esam par to, lai caur alternatīvajiem finansējuma veidiem tiktu efektīvi nodrošināta kreditēšana, tai skaitā, pārskatot regulējumu attiecībā uz šķēršļiem," sacīja Dravniece.

Būs jāvērtē, lai abu veidu platformām prudenciālās prasības būtu ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.

"Mūsuprāt, šiem investoru ieguldījumiem ir noguldījuma depozīta pazīmes. Protams, šāds ieguldījums nav pielīdzināms noguldījumam klasiskā izpratnē un direktīvas par noguldījumu garantijām izpratnē tādējādi, ka būtu jānodrošina noguldījumu garantiju fonda segums. Tomēr no investoru aizsardzības viedokļa un investoru informētības līmeņa ziņā tas ir pielīdzināms noguldījumam," sacīja FM amatpersona.

Dravniece vēl nevarēja pateikt, kādam vajadzētu būt kapitāla buferim, licencēšanas kārtībai, uzraudzības izmaksām. Pašlaik ir uzrakstīti likumprojekta pamatprincipi, tā ietvars, kas vēl jāaizpilda ar prudenciālām prasībām. Tas jādara ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), jo komisijai ir pieredze ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

FM analizējusi citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi kolektīvās finansēšanas platformu uzraudzībā. Itālijā, Francijā un Spānijā ir speciāli kolektīvo platformu finansēšanas regulējumi. Lielbritānijā un Francijā strādā abu veidu platformas - gan investīciju platformas, gan savstarpējo aizdevumu platformas. Somija, Beļģija, Austrija pašlaik izstrādā jaunus regulējumus, tie nodoti apspriešanā.

Lielākā pieredze ar regulējumu ir Lielbritānijā. Viens no prudenciālajiem elementiem Lielbritānijā ir kapitāla prasība - platformai jānodrošina atsevišķs kapitāla buferis nebaltām dienām. 2014.gadā Lielbritānijā tika apstiprināta regulācija par maksātnespējas gadījumiem, proti, ir jāizstrādā darbības turpināšanas plāns, kur detalizēti atrunāta kārtība, kā tiek atmaksāti līdzekļi kreditoriem, ja platforma pārtrauc darbu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa vērsa uzmanību, ka pašlaik Latvijā nav īsti skaidrs, kas notiek platformas bankrota gadījumā - kas šādā gadījumā notiek ar patērētājiem un ar parādu piedziņu. Par to būtu jādomā, aicināja Vītoliņa.

Vītoliņa atzina, ka aktuāls jautājums ir arī tas, cik patērētājs vai investors drīkst ieguldīt. Pašlaik patērētājs netiek informēts par iespējamiem šādu ieguldījumu riskiem, norādīja PTAC vadītāja. Viņas ieskatā, ir ļoti svarīgi arī tas, lai patērētājam tiek izsniegti tādi kredīti, kādi viņam ir vajadzīgi. Tas arī samazina riskus. "Latvijas likumos nav atrunāts, ka kredītu izsniedzējam jāaizdod atbildīgi un jāizsniedz patērētājam izdevīgākais kredīts. Izsniedzējam tas būtu jāvērtē," sacīja Vītoliņa.

FKTK padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko vērsa uzmanību, ka jādomā ne tikai par uzraudzības apjomu, bet arī par izmaksām. "Uzraudzības izmaksas ir viens no būtiskiem jautājumiem," sacīja FKTK pārstāvis.

Aizdevumu tirgus platformas "Twino" vadītājs Jevgenijs Kazanins atzina, ka viņa pārstāvētais uzņēmums būtu gatavs maksāt par uzraudzību. "Ja "peer to peer" nozarei nebūs regulējuma, tad nozarei nav nākotnes. Ja nebūs regulatora, kas aizstāvēs investoru intereses, tad platformās neieguldīs cilvēki no Vācijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Jābūt kādam, kas aizstāvētu investoru intereses," sacīja Kazanins.

Arī FM amatpersona Dravniece atzina, ka sarunās ar kolektīvās finansēšanas platformām tās paudušas gatavību FKTK maksāt par adekvātu uzraudzību, lai būtu droša vide un stabils finanšu sektors. Arī Eiropā tas nav šķērslis, lai nodrošinātu uzraudzību. Turklāt platformas jau tagad maksā par licencēšanu, reģistrāciju, atzīmēja ministrijas pārstāve.

Savstarpējo aizdevumu platformas "Mintos" līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte uzskata, ka jautājums "maksāsiet vai nemaksāsiet" ir sekundārs.

Viņš atzina, ka "Mintos" atbalsta regulācijas ieviešanu. Vienlaikus uzņēmējs uzsvēra: "Ātri mēģinot kaut ko piežmiegt, neko nevarēs atrisināt. Regulācijai ir jābūt pakāpeniskai. To pierāda Lielbritānijas pieredze, kur pirmā platforma parādījās 2005.gadā, bet īsta regulācija tika ieviesta 2014.gadā. Diemžēl mēs esam situācijā, ka darbību uzreiz piegriež un neļauj attīstīties. Mēs esam Latvijas izsniedzējs, kam neļauj cedēt prasības un attīstīt platformu."

Šulte pauda viedokli, ka regulācijai jābūt samērīgai iepretim industrijas izmēram un briedumam. Ir jāapzina riski, un riski pašreiz varbūt nemaz nav tik lieli, domā "Mintos" vadītājs.

"Mintos" līdzdibinātājs pauda viedokli, ka platformu uzraudzību nevar salīdzināt ar banku uzraudzību. "Man bija jāmaksā par Latvijas banku sastrādātajiem nedarbiem. Savukārt, ja bankrotēs platforma, samaksās tas, kurš bija investējis konkrētajā kredītā. Tā ir ļoti būtiska nianse. No regulatora viedokļa risks, kas jāpārvalda platformu gadījumā, ir citādāks. Prasībām jābūt samērīgām. Platformas gadījumā tā ir informācijas atklātība, korekta vadība, vadības pieredze, izstrādāti procesi, kas notiktu darbības pārtraukšanas gadījumā. Piemēram, Lielbritānijā, ja platforma pārstāj darboties, ir "backup" jeb rezerves variants, kas ar to nodarbojas," sacīja Šulte.

Piemēra, Igaunijas savstarpējo aizdevumu uzņēmums "Bondora", kas saņēmis Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes jeb FCA licenci, vienojies ar uzņēmumu "Lindorff" par "backup service" - ja platforma bankrotē, tad "Lindorff" apkalpos investoru portfeli, pastāstīja Kazanins, kurš pirms kļūšanas par "Twino" vadītāju strādāja šajā Igaunijas platformā.

Uz sarakstu