Finiša taisnē virzās Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumi

Kā pilsētas informācijas portālu Jurmala24.lv informēja Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārstāvji, grozījumu izstrādes laikā notikušas piecas publiskās apspriešanas sanāksmes, kopumā viedokli klātienē, individuālajos un kolektīvajos iesniegumos, kā arī portāla "Manabalss.lv" iniciatīvas ietvaros izteikuši 4284 cilvēki. Lielākās diskusijas raisījuši jautājumi par zonējuma maiņu dabas teritorijās pilsētas centrālajā daļā - lielākā daļa no tiem svītroti un nav guvuši arī domes atbalstu.

Dome lēma par Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu 2014.gada 15.maijā, kā galvenos uzdevumus izvirzot spēkā esošā Teritorijas plānojuma saskaņošanu ar Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (VAN) prasībām, kā arī Teritorijas plānojuma atbilstības izvērtēšanu Jūrmalas pilsētas attīstības programmas 2014.-2020.gadam mērķiem. Vienlaikus grozījumu izstrādes ietvaros bija iespēja izvērtēt iedzīvotāju un zemes īpašnieku priekšlikumus grozījumiem plānojumā pēc satura.

Salāgojot Teritorijas plānojumu ar VAN prasībām, maksimāli saglabāta esošā plānojuma būtība, atļautās izmantošanas veidi un apbūves parametri.

Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Grozījumi attiecas uz aptuveni 0,1% pilsētas teritorijas, sabalansējot iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus par Jūrmalas pilsētas attīstības iespējām nākotnē.

Pilnveidotās redakcijas dabas teritoriju izmaiņas ir ar pozitīvu pieaugumu, proti, kopējās dabas teritorijas palielinātas par 1,51 hektāru.

Pēc pašvaldības iniciatīvas plāna grozījumos iekļauti divi priekšlikumi skolu infrastruktūras uzlabošanai - Pumpuros iezīmēta vieta peldbaseina būvniecībai blakus Pumpuru vidusskolai, līdz ar to noteikta jauna publiskās apbūves teritorija vienīgi nekomerciālu objektu būvniecībai sabiedrības vajadzībām, savukārt blakus Lielupes vidusskolai paplašināta apbūves teritorija, kas paredz ledus halles izbūvi kompleksai Lielupes skolas attīstībai.

Tāpat grozījumos Kauguros iestrādāta nozīmīga apkaimes mēroga atpūtas vieta - parks Mazās Nometņu ielas un Talsu šosejas krustojumā. Līdz šim tā bijusi sabiedriskās apbūves teritorija ar visai intensīvu atļauto apbūves blīvumu 30% apmērā. Turpmāk teritorija pamatā noteikta par parka zonu, publisko apbūvi sabiedriskajai ēkai un parka infrastruktūrai paredzot tikai nelielā daļā. Tas nozīmē, ka kaugurniekiem būs pašiem sava zaļa atpūtas vieta ar plašām iespējām - līdzīgi kā Dzintaru mežaparks.

Savukārt Buļļuciemā tiks sakārtota daļa salas, kurai dots nosaukums Ostas sala, Lielupes grīvā, labiekārtojot šo teritoriju atpūtai pie ūdeņiem. Pašlaik teritorija netiek apsaimniekota, un aktīvā ūdens sporta un atpūtas piekritēji labiekārtojumu trūkuma dēļ izposta salas zemsedzi, - pēc nelielu ūdens tūrisma un sporta apkalpes objektu ierīkošanas, tostarp dabai saudzīgu laipu u.c. vides risinājumu ieviešanas, situāciju plānots uzlabot.

Sabiedrības vajadzībām Slokā paredzēts par vienu trešo daļu paplašināt kapsētai paredzēto teritoriju, jo esošā savu kapacitāti būs izsmēlusi.

Tāpat iedzīvotāju ērtībām un konkurences veicināšanai iezīmēta teritorija pie Dzintaru viadukta (Dzintari 4020) degvielas uzpildes stacijas izveidei. Vieta izvēlēta tā, lai netraucētu satiksmes dalībniekiem un neradītu sadzīviskus traucējumus apkārtnē; precīzs tās izvietojums un apbūves parametri būs risināmi detālplānojumā, veicot publiskās apspriešanas procedūru.

Ķemeros un Jaunķemeros grozījumos paredzēts kūrorta parks starp Zvīņu ielu, Jaunķemeru ceļu, Kolkas ielu un jūru. Ieceri iesnieguši sanatorijas "Jantarnij Bereg" pārstāvji, un ideju konceptuāli atbalsta arī Dabas aizsardzības pārvalde, uzsverot - parks jāveido saudzīgi, nepieļaujot biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanos.

Līdzīgu parku pašvaldība rosina veidot arī pie Ķemeru sanatorijas - atjaunot kultūrvēsturisko parku un mazās arhitektoniskās vērtības, kompleksi risinot Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu, kas ļautu piesaistīt tūristus.

Tāpat kūrorta funkcijas attīstības veicināšanai plāna grozījumos iezīmēti objekti, kuros pieļaujama apbūves augstuma palielināšana līdz 12 stāviem. Šādi nosacījumi ir attiecināti galvenokārt uz veiksmīgi funkcionējošiem kūrorta objektiem, kas pilsētai jau šobrīd piesaista ievērojamu viesu skaitu, proti, "Baltic Beach Hotel & SPA", rehabilitācijas centrs "Vaivari" Jūrmalas centrālajā daļā, divas sanatorijas ārpus centra - "Jantarnij Bereg" un "Jaunķemeri", kā arī zemesgabals Jūras ielā 41/45, kurš platības un novietojuma dēļ izvērtēts kā piemērots pilna spektra kūrorta objekts attīstībai, ietverot gan kurortoloģijas, viesu izmitināšanas un ārstniecības pakalpojumus, gan konferenču norises nodrošinājumu.

Plašas diskusijas grozījumu izstrādes laikā izvērtās par zonējuma maiņu zemesgabalā Bulduri 1607 - ņemot vērā apkārtējo namu iedzīvotāju iebildumus, grozījumos ievērojami samazināti pieļaujamie apbūves parametri un noteikti teritorijas atļautie papildizmantošanas veidi, kas saistīti vienīgi ar kūrorta funkcijām un minerālūdens urbuma izmantošanu.

Plānojumā paredzētas vietas Buļļuciemā (Buļļuciems 1724) un Dzintaros (Dzintari 2103) ar kurortoloģiju saistītu medicīnas centru attīstībai. Iecerētie objekti ir ilgtermiņa projekti, kuriem būs nepieciešami detālpānojumi un publiskā apspriešana par konkrētās ieceres realizāciju.

Blakus Dzintaru mežaparkam (Dzintari 2405) iezīmēta publiskās apbūves teritorija, lai attīstītu pakalpojumu sniegšanas iespējas Dzintaru mežaparka apmeklētājiem, piemēram, izveidojot sabiedriskās ēdināšanas zonu, vienlaikus nepārblīvējot parka teritoriju.

Teritorijas plānojuma grozījumos vērtētas attīstības iespējas Dubultu laukumam, kas pilsētas centrālajā daļā gadiem ilgi stāv praktiski neizmantots. Šobrīd grozījumos paredzēts, ka šī teritorija pieļauj publisko apbūvi iedzīvotāju un pilsētas viesu vajadzībām, bet iepriekš plānotās ieceres par mūzikas skolas, mākslas skolas un bibliotēkas izveidi īstenošana uzsākta citā vietā - Strēlnieku prospektā. Iecere raisījusi plašu interesi un diskusijas - pašvaldība uzskata, ka šajā vietā varētu attīstīt ar ēdināšanas, izklaides u.c. sabiedrisko funkciju saistītu objektu veidošanu, ieceres jau konkretizējot un ar iedzīvotājiem apspriežot detālplānojumā. Tostarp atzinīgi vērtēts ir iedzīvotāju priekšlikums par augstvērtīgiem arhitektoniskajiem risinājumiem, lai pilsētas šaurākajā daļā starp Lielupi un jūru veidotu vizuāli skaistu un pilsētvidē iederīgu būvi.

Pludmales joslā noteiktas atsevišķas zonas paplašinātām vieglu konstrukciju būvēm ar publisku funkciju saistībā ar blakus esošajiem pastāvīgajiem pakalpojumu objektiem. Paredzēta arī teritorija sporta pasākumu attīstībai un infrastruktūras izveidei Majoros, pie Ērgļu ielas, lai nodrošinātu pasākumus iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai un popularizēšanai. Plānots, ka pašvaldības iestāde "Sporta servisa centrs", gatavojoties Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) starptautiskajam volejbola turnīram, šajā teritorijā veidos sporta laukumus ar skatītāju tribīnēm, - šogad Jūrmalā notiks CEV "Masters" turnīrs sievietēm un vīriešiem, savukārt 2017.gadā - Eiropas čempionāts pludmales volejbolā.

Plāna grozījumos iekļauti arī divi nelieli privāti zemes gabali pludmales tiešā tuvumā - 4.līnija 1A un 17.līnija 1A, kuru zonējums no kategorijas "dabas teritorija" mainīts uz "publiskās apbūves teritorija" ar specifisku atļauto izmantošanu, kas orientēta vienīgi uz pludmales infrastruktūras un nelielu kūrorta objektu attīstību. Vēsturiski šie zemes gabali ir bijuši apbūvēti, tāpēc atbalstīts īpašnieku ierosinājums zonējuma maiņai.

Jaundubultos teritorijas gar Slokas ielu un plānotā Lielupes tilta izpētes mezglu pašlaik nav intensīvi izmantotas. Attālo un nepilnīgi izmantoto pilsētas daļu pēc gadiem būtiski ietekmēs jauna tilta būvniecība, radot ērtu savienojumu ar Jūrmalas apvedceļu un Rīgu. Tas dos jaunu impulsu teritorijas attīstībai, tāpēc Teritorijas plānojuma grozījumos tā pozicionēta kā aktīvo darījumu teritorija ar labu pilsētvides un dzīvojamās vides kvalitāti. Līdz ar to pieļauti elastīgāki apbūves noteikumi: šī ir viena no retajām pilsētas daļām, kur atļauta paaugstinātā apbūve - Lielupes krastā līdz 7 stāviem, bet Slokas ielas asī - līdz 10 stāviem.

Teritorijas plānojuma grozījumos saglabāta iespēja arī Lielupes grīvas un ostas attīstībai - plānā iezīmēta teritorija perspektīvai Lielupes mola izbūvei, paredzot turpmākajā plānošanas procesā veikt detalizētu piemērotāko risinājumu izvērtēšanu. Līdzās, proti, teritorijā Lašu ielas galā, atbilstoši jau apstiprinātajam detālplānojumam ir noteikta paaugstinātas apbūves teritorija ar atļauto ēku augstumu līdz 12 stāviem. Ja priekšlikums gūs atbalstu, pilsētā veidosies izteiksmīgs telpisks akcents Lielupes grīvā.

Līdztekus līdzšinējam regulējumam grozījumi Teritorijas plānojumā paredz papildu prasības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai - turpmāk būvniecībai zudušo kultūras pieminekļu ēku un kultūrvēsturiski vērtīgu ēku vietā tiks ietverts nosacījums saglabāt vismaz 20% no ēkas oriģinālsubstances. Tāpat grozījumu izstrādes laikā plāna izstrādātāji kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju pārvērtēja kūrorta teritorijas, šo kategoriju nosakot vienīgi tiem objektiem, kam ir pietiekams attīstības potenciāls. Stingrāks regulējums noteikts arī kūrorta objektu būvju augstuma pamatojumam pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās.

Teritorijas plānojuma grozījumi ir daudzu pušu kompromiss, maksimāli sabalansējot vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Iedzīvotāju viedoklim ir būtiska ietekme uz teritorijas plānojuma izmaiņām - pēc pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas pašvaldība svītroja diskutablākos pilsētas attīstības priekšlikumus, kas skartu kāpu zonu un dabas pamatnes. Kā ziņots iepriekš, pēc pirmās redakcijas apspriešanas netika atbalstīti uzņēmēju rosinātie grozījumi par zonējuma maiņu dabas pamatņu teritorijās Meža prospektā un E.Birznieka-Upīša ielas turpinājumā starp 9. un 13.līniju, tāpat svītrots priekšlikums par Dubulti 0102 teritorijas zonējuma maiņu, kuru pašvaldība plānoja rezervēt starptautiskas ķēdes pieczvaigžņu viesnīcas attīstīšanai.

Pašvaldība neatbalstīja arī dzīvojamās apbūves paplašināšanu applūstošās dabas teritorijās pie Lielupes, jaunas apbūves veidošanu Vārnukrogā - Lielupes labā krasta dabas teritorijās, apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā Dzintaros, augstceltņu būvi pie Priedaines tilta, dabas teritoriju apbūvi Jaunķemeros un daudzus citus normatīvajam regulējumam neatbilstošus vai pilsētvidē neiederīgus priekšlikumus.

Jāatgādina, ka teritorijas plānojums neparedz konkrētu objektu izbūvi, bet nosaka pilsētas teritorijas atļauto izmantošanu ilgtermiņā - kāda veida objektu attīstība pieļaujama noteiktās teritorijās. Normatīvais regulējums, arī pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz gadījumus, kad konkrētu objektu ieceres par novietojumu, stāvu skaitu u.c. parametriem tiek precizētas detālplānojumā, kas tiek nodots publiskajai apspriešanai un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanai. Piemēram, atbilstoši Jūrmalas Teritorijas plānojuma prasībām, detālplānojums obligāti jāizstrādā: lai izvērtētu būvniecības iespēju Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā; plānojot par 3,5 stāviem augstākas ēkas būvniecību; gadījumos, ja būvniecība paredzēta kādā̄ no dabas un apstādījumu teritorijām, kā arī citos specifiskos gadījumos.

Savukārt viena no situācijām, kas noskaidrojusies plānojuma grozījumu izstrādes gaitā par nepieciešamību izstrādāt atsevišķu teritoriju - kvartālu vai kvartālu grupu - lokālplānojumus, saistīta ar nosacījumiem zemes vienību veidošanai (minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība). Lai atrisinātu konkrētas lokālas problēmas, pirmkārt attiecībā uz iespēju dalīt reālajās daļās jau apbūvētas zemes vienības, pilsētas domei ir iecere izstrādāt noteiktu teritoriju lokālplānojumus, detalizēti analizējot konkrēto situāciju.

Vēršam uzmanību uz to, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumos paredzēts noteikt ierobežotu termiņu iepriekš apstiprināto detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai - tā būs jāuzsāk divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās vai atbilstoši noslēgtajam administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu. Par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskatāma plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana (ja tā termiņš nav beidzies) vai būvatļaujas izsniegšana.

Plašāka informācija par plānojumiem pieejama šeit.

Uz sarakstu