Februārī nedaudz pieaudzis reģistrētā bezdarba līmenis valstī
Zemākais bezdarba līmenis februārī reģistrēts Rīgas reģionā - 5,6%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā janvārī.
Savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 18,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.
Kurzemes reģionā bezdarba līmenis februāra beigās bija 11,5%, bet janvārī - 11,4%. Vidzemē bezdarba līmenis februārī bija 10,6%, bet Zemgalē - 9,3%, kas ir attiecīgi par 0,2 un vienu procentpunktu vairāk nekā janvārī.
Rīgā bezdarba līmenis februārī bija 5,2%, Jūrmalā - 6,3%, Jelgavā - 7,1%, Valmierā - 7,5%, Ventspilī - 9,3%, Daugavpilī - 10,6%, Jēkabpilī - 11,6%, Liepājā - 12,9%, Rēzeknē - 16,3%. Liepāja ir vienīgā pilsēta, kur bezdarba līmenis nedaudz samazinājies. Savukārt Jūrmalā un Ventspilī tas palicis iepriekšējā mēneša līmenī.
NVA februāra sākumā uzskaitē bija 86 246, bet februāra beigās - 87 873 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 627 cilvēkiem.
NVA datubāzē februāra beigās bija 4 096 brīvas darbvietas, pieprasītākās profesijas - kravas automobiļa vadītājs, pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, šuvējs, veikala kasieris, vilcējautomobiļa vadītājs, programmētājs, kuģu remontatslēdznieks, pārdevējs konsultants, apsardzes darbinieks un būvstrādnieks.
Karjeras konsultācijas februārī saņēmušas 4013 personas, no tām 3321 bezdarbnieks un darba meklētājs. Karjeras konsultācijas Jauniešu garantijas pasākumos saņēma 3131 bezdarbnieks.
Savukārt 3852 bezdarbnieki februārī iekārtojušies pastāvīgā darbā.
Jau ziņots, ka NVA jau iepriekš prognozēja reģistrēto bezdarbnieku pieaugumu 2014.gada nogalē, pieļaujot, ka gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu tuvoties 9% līmenim.
"Bezdarba līmeni tradicionāli ietekmēja sezonalitāte: ziemas laikā samazinās būvniecības nozarē nodarbināto skaits, kā arī bezdarbnieku rindās nonāk daudzi lauksaimniecības darbu un kūdras ieguves strādnieki. Bezdarbnieku skaita samazināšanās varētu atsākties martā, bet visstraujākais samazinājums gaidāms no aprīļa līdz jūnijam," skaidroja NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups.
Vienlaikus viņš atzina, ka šoreiz, analizējot bezdarba līmeni, vērojams vēl viens būtisks faktors - sekas, ko rada Krievijas noteiktais aizliegums ievest no Eiropas Savienības valstīm vairākus pārtikas produktus.
"Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītājos rudenī vēl nebija redzamas pārtikas produktu embargo sekas, daudzi pārtikas nozares uzņēmumi strādāja nogaidīšanas režīmā, un, situācijai neuzlabojoties, tajos var sākt atlaist nenoslogotos darbiniekus, kā tas decembrī notika ar AS "Ventspils zivju konservu kombināts". Jāņem vērā, ka ar līdzīgām problēmām saskārušies arī citi Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi, tāpēc pastāv risks, ka, neuzlabojoties situācijai Krievijā, par darbinieku atlaišanu varētu lemt arī citi zivju apstrādes vai piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem galvenais noieta tirgus ir Krievija," brīdina eksperts.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādījusi NVA direktore Inese Kalvāne, ziemas mēnešos tradicionāli, sākoties apkurei un beidzoties sezonas darbiem, bezdarbs varētu pieaugt.
Uz sarakstu
