ES kompensācijas Krievijas embargo skartajiem zemniekiem varētu būt lielākas nekā pērn
Lai gan attiecīgās regulas galīgā versija vēl nav publiskota, zināms, ka Latvijai tiks saglabāts iepriekšējās sezonas atbalsts - par 3000 tonnām dārzeņu un augļu. Turklāt papildus ir noteikti vēl šādi apjomi - āboliem un bumbieriem - 500 tonnas, tomātiem, burkāniem, saldajiem pipariem, gurķiem un pipargurķīšiem - 1250 tonnas.
Atbalsts paredzēts šādiem pasākumiem - izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai vai izplatīšanai citiem galamērķiem, ražas nenovākšanai vai ražas priekšlaicīgai novākšanai. Uz atbalstu varēs pretendēt gan individuāli ražotāji, gan atzīti ražotāju organizāciju biedri.
Katrai dalībvalstij piešķirtie apjomi pamatojas uz tās attiecīgo produktu eksportu uz Krieviju pēdējo trīs gadu periodā.
Tāpat zināms, ka atbalsts ir pagarināts līdz 2016.gada 30.jūlijam vai līdz laikam, kad katras dalībvalsts attiecīgie daudzumi ir izlietoti.
Vienlaikus ZM uzsver, ka šie nosacījumi var nesakrist ar regulas galīgo versiju, ko Eiropas Komisija, iespējams, nākamās nedēļas sākumā publicēs oficiāli, jo pēc prezentācijas dalībvalstīm bija paredzēta iekšējā saskaņošana EK, turklāt arī EK norādīja, ka galīgais rezultāts var atšķirties. Tāpat vēl nav zināmas konkrētas atbalsta likmes.
Par pagājušo sezonu dārzeņu un augļu audzētāji kompensācijas par zaudējumiem Krievijas embargo dēļ saņēma par 2390 tonnām, bet individuālie audzētāji - par 606,31 tonnu dārzeņu un augļu. Pretendenti atbalstam bija pieteikuši 430,5 tonnas ābolu un 3242,5 tonnas dārzeņu - kopā 3673 tonnas. No tām ražotāju organizācijas pieteica 3066,33 tonnas, individuālie ražotāji - 606,31 tonnu.
Atbalsts par kāpostiem bija līdz 5,81 eiro, par ziedkāpostiem - 10,52 eiro, par brokoļiem - līdz 15,69 eiro, bet par āboliem - 13,22 eiro par 100 kilogramiem attiecīgo augļu un dārzeņu.
ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans paziņoja, ka ES arī nākamgad turpinās nodrošināt atbalstu lauksaimniekiem, kurus smagi skāris Krievijas noteiktais embargo Eiropas pārtikas produktu eksportam.
Šāds lēmums pieņemts pēc pagājušajā mēnesī Krievijas publiskotā paziņojuma, ka tā turpinās vēl uz sešiem mēnešiem aizliegt vairāku pārtikas produktu kategoriju eksportu no rietumvalstīm, ņemot vērā, ka ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas, ko tā noteikusi pret Maskavu, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.
Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums, kas pirmo reizi tika ieviests 2014.gada augustā, aptver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.
ES nodrošinājusi atbalstu Eiropas augļu un dārzeņu sektoram, kā arī piena pārstrādes nozarei, kuru negatīvi ietekmējusi arī Ķīnas importa pieauguma tempa palēnināšanās.
Atbalsts piena pārstrādes nozarei, kuru EK ierosinājusi pagarināt līdz februāra beigām, ietver valsts īstenotas piena un vājpiena iegādes, kā arī finanšu līdzekļus, lai palīdzētu nosegt produktu uzglabāšanas izmaksas. Tikmēr Latvijā pērn atbalstam šajā jomā ražotāji nepieteicās, lēmumu pamatojot ar pārāk zemām intervences cenām.
Uz sarakstu
